Zināt un neaizmirst

Daži vārdi par autoru. Ievadam. Bērnība. Jaunības gadi Kuldīgā un Rīgā. Nelegālā darbība komjaunatnē. Latvijas okupēšana. Kara laiks. Pirmie pēckara gadi. Piecdesmitie gadi. Darbs partijas Rīgas organizācijā un Ministru padomē. Padzīšana no visiem amatiem. Laiks pirms izsūtījuma Vladimirā. Vladimira. Atgriešanās Latvijā. Septiņpadsmit komunistu vēstule. Kāpēc vēstule tika rakstīta. Kā meklēja vēstules rakstītāju. Demokrātija un brīvība Padomju Savienībā uz papīra un īstenībā. Mani izslēdz no partijas. Nevarēju palikt stāvam malā. Gorbačova "ēra". Astoņdesmito gadu nogale.

Eduards Berklavs /1914 - 2004/

Kulturas ceļi I

Priekšvārds pirmam izdevumam. Priekšvārds otram izdevumam. Kultūras dzīves traģēdija. Jaunatnes ceļi. Par polītisku audzināšanu. Par militāru audzināšanu. Par reliģisku audzināšanu. Ideāls un īstenība. Par varonību. Par labu gaumi. Jauni uzdevumi paidagoģijai. Audzināšana kā profesija. Vienotās skolas ideja. Mājas ideja. Izglītības zemē. Meterlinks. Tomass Karlejls .

Aleksandrs Dauge /1868 - 1937/

Līgums par Daugavas hidro-elektriskās spēka izmantošanas galīgā projekta sastādīšanu un par pirmās spēka stacijas būves darbu izpildīšanu un financēšanu

Šo līgumu ar ASV uzņēmumu ,,The Foundation Company” 1932. g. 22. oktōbrī parakstījis Marģers Skujenieks, tolaik ministru prezidents un finanču ministrs.

Latvijas ārpolītika I

Priekšvārdi. Ievads. Latvijas Ārlietu ministrija un Latvijas ārpolītiskie mērķi. Baltijas valstu starptautiskā atzīšana. Lielais austrumu kaimiņš. Latvieši Padomju Savienībā. Latvijas tuvākie kaimiņi: Igaunija un Lietuva. „Piektā lielvalsts” Polija un Viļņas problēma. Ziemeļzemes: Somija un Skandinavijas valstis. Lielās Baltijas valstu savienības plāni. Ziemeļu Lokarno un Austrumu Lokarno. Mazās Baltijas valstu savienības plāni. Baltijas antantes dzimšana. Demokratiskā Vācija. Britu imperija. Francija, Italija un Vatikāns. Amerikas Savienotās Valstis — visu iespējamību zeme. Baltijas valstis starptautiskajā forumā. Vispārējs atskats. Ievads (2.d.) Totālitāro kustību ietekme Latvijā un autoritārā režīma izveidošanās. Vācu Trešā imperija. Staļina imperija. Polijas ārpolītikas bankrots. Baltijas antante. Francijas Trešās republikas pēdējie gadi. Britu imperijas noriets. Austrumu pakta problēmas. Ziemeļzemju savstarpīgā un kopīgā izolācija. Fašistiskās Italijas ietekme. Amerikas Savienotās Valstis — atturīgais milzis. Latvijas attiecības ar pārējām valstīm. Tautu Savienības noriets. Vispārējs atskats. Avoti un literātūra.
Summary.

604.lp., 82 att.

Edgars Andersons /1920 - 1989/

Latvijas aizsargu organizācija 20 gados

Apraksts latviešu un franču valodā.
Attēli.

1939. GADS.

Bez 5 minūtēm 12

1922. GADS.

"Latviešu un Lietuvju nacionālās un polītiskās sābrības reāla un sistēmatiska izveidošana — mūsdienu kopējs katēgorisks imperātīvs."

J. A. Liberts

Latviešu saimniecībai

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras
priekšsēža runas
1934 – 1939

Okupācijas varas apcietināts, deportēts, gājis bojā Krievijā.

Andrejs Bērziņš

Zināt un neaizmirst

Daži vārdi par autoru. Ievadam. Bērnība. Jaunības gadi Kuldīgā un Rīgā. Nelegālā darbība komjaunatnē. Latvijas okupēšana. Kara laiks. Pirmie pēckara gadi. Piecdesmitie gadi. Darbs partijas Rīgas organizācijā un Ministru padomē. Padzīšana no visiem amatiem. Laiks pirms izsūtījuma Vladimirā. Vladimira. Atgriešanās Latvijā. Septiņpadsmit komunistu vēstule. Kāpēc vēstule tika rakstīta. Kā meklēja vēstules rakstītāju. Demokrātija un brīvība Padomju Savienībā uz papīra un īstenībā. Mani izslēdz no partijas. Nevarēju palikt stāvam malā. Gorbačova "ēra". Astoņdesmito gadu nogale.

Eduards Berklavs /1914 - 2004/

Gauja nes un nes

Gauja nes un nes.
Ziemas prieks.
Divas dienas Zemgalē.

Ceļojumu piezīmes.

Jānis Lapiņš /1885 - 1941/

Latvijas zemes bagātību pētījumi

Zemes bagātību pētīšanas nozīme. Latvijas zemes virskārta un tās derīgie izrakteņi. Latvijas pamatformācijas un to derīgie izrakteņi. Ģeoloģiskie darbi derīgo izrakteņu pētīšanā. Ģeofiziskās metodes zemes bagātību pētīšanai un ģeoloģisko problēmu atrisināšanai. Dolomīts, kaļķakmens un ģipšakmens. Māli, to pētīšanas metodes, atradnes, šķirnes un izmantošana. Saldūdeņu kaļķi. Purvi un kūdra. Brūnogles un sērdzelzs. Purva rūda un krāsu zemes Latvijā. Pētījumi Baldones sērūdeņu rajonā. Baltās smiltis. Dabiskie būvakmeņi no mūsu pamatiežiem. Būvakmeņi un to vērtējums. Ko runā akmeņi.

1939. GADS.

Kuģniecības gada grāmata 1929

Pārmaiņas kuģniecībā un kvalitātīvās tonnāžas nozīme. Vai iespējams nodibināt savstarpēju kuģu apdrošināšanas sabiedrību? Mūsu kuģniecības literātūra. Jūrniecības departamenta 10 gadu darbības pārskats. Projekti pastāvīgai bākai uz Ovišu sēkļa. Ko var dot jūrniecības izglītība mūsu centīgiem jaunekļiem. Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mechaniķu skolas darbība 1928./29. mācības gadā. Pārskats par glābšanas biedrības darbību uz ūdeņiem. Kas jādara atbildīgs par kontrabandas pārkāpumiem? Magnētiskie mērījumi Latvijas jūras ūdeņos un piekrastē 1927.—1928. g. Magnētiskās deklinācijas mērījumi ar kompasu un citiem jūrnieku lietojamiem magnētiskiem instrumentiem. Saīsinātā 1929. gada Nautical Alnnanac’a pielietošana laiku pārvēršanai. Vietas ģeografiskā platuma un gaŗuma noteikšana. Pamācība slīkoņu glābšanai. Pusriņķa deviācijas mainīšanās no ilgas gulēšanas uz viena kursa. Grāmatvedība un norēķini uz jūras tirdzniecības kuģiem. Mūsu kuģniecība. Latvian Shipping. P. Danneberga piemiņai. Kriša Liepiņa piemiņai. J. Raudzepa piemiņai. Jūras tirdzniecības tvaikoņu saraksts. Jūras tirdzniecības buru kuģu saraksts. Jūras tirdzniecības buru-motorkuģu saraksts. Velkoņu saraksts. Upes preču-pasažieŗu kuģu saraksts. Latvijas jachtklubos reģistrētas jachtas. Tvaikoņu sabiedrībām un rēdeŗiem piederošo jūras tirdzniecības tvaikoņu saraksts Kuģu kustība Latvijas ostās 1902.—1928. g. g. Ienākušie kuģi. Kuģu kustība Latvijas ostās 1902.—1928. g. g. Izgājušie kuģi. Kuģu kustība atsevišķos 1928. g. mēnešos. Valstis, ar kuru ostām bijusi kuģu satiksme 1928. g. 1928. g. Latvijas ostās ienākušo kuģu tautība. Kārtējas satiksmes kuģu līnijas 1928. g. Preču un pasažieŗu kustība pa Latvijas iekšējiem ūdensceļiem 1920.—2928. g. g. Kuģu kustība Latvijā pēc tautībām un valstīm 1928. g. Kuģu iekraušanas un izkraušanas (štaueru) darbu cenas. Takses par dzīvošanu Rīgas jūrnieku namā. Vateršauta takse Rīgā. Konsulārais tarifs. Mēri un svari. Koku un malkas mēri. Vēja stiprums pēc Beaufort’a.Termometru salīdzināšanas tabula. Attālumi starp galvenām Vakareiropas ostām. Jūrniecības departamenta iestāžu un ierēdņu saraksts. Muitas departamenta iestāžu un ierēdņu saraksts.Ministrijas. Tiesas. Notāri. Slimnīcas. Bankas. Kuģu klasifikācijas sabiedrību aģenti. Kuģu un kuģu personālā apdrošināšanas sabiedrības. Kuģu būvētavas un remontdarbnīcas. Kuģu aģenti. Štaueri. Ūdens sporta organizācijas. Jūrnieku biedrības. Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvību tīkls ārzemēs. Latvijas kuģniecības likumi, rīkojumi un instrukcijas. Jūrnieku dienests. Noteikumi par jūrniekiem. Rīkojums par kuģu avarijas gadījumos jūrniekiem izmaksājamo atlīdzību par zudušām vai bojātām mantām. Izvilkums no 1903. g. 22. marta Sodu likumiem. Likums par jūrskolām. Likums par tirdzniecības kuģu mechaniķu skolām. Likums par tirdzniecības kuģu administrātīvo personālu. Noteikumi par kuģu vadītājiem un mašīnistiem uz tvaikoņiem iekšējo ūdeņu braucienos. Noteikumi par piekrastes braucēju velkoņu, buru un buru motorkuģu un jūras liellaivu vadītājiem. Pārbaudījumu programmas kuģu mechaniķiem-eksterniem trešās šķiras kuģu mechaniķa grada iegūšanai. Noteikumi par pielaišanu pie pārbaudījumiem jachtu vadītāju tiesību iegūšanai. Pārbaudījumu programmas jachtu vadītājiem. Praktisko zinību programma tiesību iegūšanai vadīt Latvijas pieķrastes braucienos buru kuģus līdz 150 reģistra tonnām tilpības un buru-motorkuģus un velkoņus līdz 100 brutto reģistra tonnām tilpības. Noteikumi par flotes instruktoru skolu. Noteikumi radio telegrafistiem un radiotelefōnistiem. Kuģošana un plostošana. Noteikumi par tirdzniecības kuģu aplūkošanu. Instrukcija kuģu virzuļmašīnu indicētās jaudas noteikšanai. Noteikumi valsts ledlauža „Krišjāņa Valdemāra” darbībai Noteikumi par ūdeņu lietošanu kuģniecībai, laivniecībai, plostošanai un koku pludināšanai. Noteikumi par plostošanu un koku pludināšanu pa iekšējiem ūdensceļiem. Noteikumi par palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos uz jūras Latvijas piekrastē. Instrukcija par palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos uz ūdeņiem Rīgas ostas rajonā. Likums par ārzemju pasēm. Instrukcijas pie likuma par ārzemju pasēm. Likums par brīvostām. Likums par brīvterritoriju tiesību piešķiršanu rūpniecības uzņēmumiem, kuŗi ražo eksportam. Law For Free Ports. Law of Free Territory rights. Provīzijas izsniegšana no ārzemēm ienākušo kuģu personālam. Latvijas ievedmuitas tarifs (izraksts). Latvijas kuģu būvētavās kuģu zemūdens daļu krāsošanai izlietoto kuģu patentkrāsu muitošana pēc ievedmuitas tarifa 175. p. 4. piezīmes. Noteikumi par kuģu vajadzībām nozīmēto preču novietošanu privātās noliktavās. Rīkojums par zīmognodevu.

Svētīgais Alberts Rīgas bīskaps

Kristticības sākumi un izplatīšanās Vidzemē. Vidzemes Baznīcas valsts nodibināšana. Latgale, Sēlija un Tālava pievienojas Vidzemei. Igaunijas iekaŗošana un daļas Zemgales pievienošanās. Nopietni strīdi ar dāņiem dēļ Igaunijas un Tērbatas ieņemšana. Legāts Viļums no Modenas un bīskapa Alberta pēdējie gadi. Latviešu Indriķa slavas dziesma Sv. Jaunavai Māŗai, Vidzemes augstai Pārstāvei. Latgales pievienošanās līgums. Latvju valstis XIII. gadusimtenī. Latviešu kungi un vecajie. Vidzemes ticības apliecinātāju piemiņas dienas.

Izlūkošanas dienesta organizācija un darbība kaŗa laikā

Kas ir izlūkošana. Izlūkošanas organizēšana. Izlūkošanas dienesta darbības posmi. Ziņu vākšana. Ziņu apstrādāšana. Ziņu izplatīšana. Izlūkošanas dienesta organizācija stābā. Izlūkošanas virsnieka pienākumi. Kādas ziņas jāvāc? Ziņu vākšanas noorganizēšana. Vienību rīcībā esošie ziņu vākšanas organi un ziņu avoti. Ziņu vākšanas plāns. Vispārīgie noteikumi. Izlūkošanas izklāsts. Izlūkošanas ziņojums. Izlūkošanas ziņu kopojums.

Okupācijas varas apcietināts, deportēts, noslepkavots Krievijā.

Hugo Rozenšteins /1892 - 1941/

Valmieras pulka vēsture

Ievads. Nacionālā kustība Ziemeļlatvijā 1919. gada sākumā. 1. Valmieras pulka formēšana. Pulka kaujas darbība Melnupes, Apes un Alūksnes rajonā. Alūksnes, Vecgulbenes un Krustpils ieņemšana. Darbība Austrumu frontē no 14. jūlija līdz 9. oktōbrim. Darbība uz Daugavas krastiem. Uzbrukums no Daugavas līdz Lielupei un līdz Lietavas robežai. Pulka darbība uz Lietavas robežām. Latgales atbrīvošanas sākums. Valmieras pulka pārvešana uz Austrumu fronti. Uzbrukuma noslēgums un pāreja uz aizstāvēšanos. Dienests pozicijās un izlūku gājieni līdz miera noslēgšanai. Pulka darbība uz Krievijas robežām pēc miera noslēgšanas un pārvešana uz Rīgu. Demobilizācija un pāreja miera laika stāvoklī. Dienesta gaitas. Pulka iekšējā dzīve. Izcilus notikumi pulka dzīvē. Kaujās kritušie Valmieras pulka kaŗavīri. Kaujās ievainotie Valmieras pulka kaŗavīri. Valmieras k. pulka Lāčplēša kaŗa erdeņa kavalieŗi. Valmieras k. pulka Triju zvaigžņu ordeņa kavalieŗi. Ar aizsargu Nopelnu krustu apbalvotie pulka kaŗavīri. Ar ārvalšķu ordeņiem apbalvotie pulka kaŗavīri. Valmieras pulka komandieŗi. Valmieras pulkā līdz 1929. g. 18. februārim dienējušo virsnieku, sanitārvirsnieku un kaŗa ierēdņu saraksts. Kapteiņa Zemitāna priekšraksts pulkv.-leitn. Jansonam 1. Valmieras bataljona formēšanai. Ziemeļlatvijas Armijas Virspavēlnieka 1919. g. izdotie noteikumi par kritušo kaŗavīru ģimeņu apgādi. Pulka amata personu saraksts, izbraucot uz fronti 1919. gada 27. martā. Ziņas par pulka sastāvu uz 1919. g. 11. oktōbri. Pulka komandējošais sastāvs uz 1919. g. 9. oktōbri. Valmieras pulka sastāvs uz 1920. g. 10. janvāri. Valmieras pulka komandējošais sastāvs uz 1920. g. 10. janvāri. Pulka amata personu saraksts laikā no 1. 2. 19.—1. 4. 21. Pulka kaujās iegūtās ievērojamākās trofējas. Vēsturei izmantotie materiāli. Schēmas.

Nacionālais jautājums Latvijā

Ievadam. Tautas īpašības. Kas ir tauta? Par latviešu tautas evolūciju. Pretruna tautu attīstības gaitā. Pārtautošanās. Tautskola. Mātes valoda skolās kā kultūrālās attīstības veicinātāja. Latvieši un vācieši. Tauta un šķira. Dzimtenes mīlestība. Latvijas iedzīvotāji. Kolōnizācija. Tautu attiecību veidošanās. Latgales jautājums. Pašvaldību jautājums.

Okupācijas varas apcietināts, deportēts, noslepkavots Krievijā.

Marģers Skujenieks /1886 - 1941/

Liepājas jūŗskola 1931. gada pavasarī

1931. gada pavasarī. Likums par jūŗskolām. Likums par tirdzniecības kuģu mechaniķu skolām. Zvejniecības nodaļa. Audzēkņu sastāvs. Pabalsti skolniekiem. Kopdzīve (internāts). Skolas saimniecība. Telpu jautājums. Mācību spēki. Mācību literātūra. Trūcīgo skolnieku palīdzības biedrība. Audzēkņu pašdarbība. Laikrakstu atsauksmes par skolas darbību. Pateicība. Reklāmas.

Svētīgais Meinards, latviešu apustulis

"Ja Vidzeme būtu palikusi uz Meinarda iesāktā ceļa un tam būtu pievienojušās arī pārējās latvju ciltis, tad jau toreiz varēja attīstīties stipra nacionāla apvienotās Latvijas valsts, — varbūt vēl plašākās robežās, nekā šodien, spēcināta no Katoliskās Baznīcas dievišķiem avotiem."

Kuģniecības gada grāmata 1928

Kristians Dāls. Jāņa Zēberga piemiņai. Pirmā latviešu jūrskola. Kuģu hipotēku bankas. Deviācija kuģu vadīšanā. Sānsveres deviācija un viņas iznīcināšana. Magnētadatu sakārtojums pie kompasa rozēm. Kuģu vietas noteikšana pēc radiopeilējumiem. Mūsu kuģniecības ekonomiskie pamati un iespējamības. Intensīvā mašīnvadīšana uz jūras kuģiem. Vai darām pareizi pērkot vecus kuģus? Daži dati attiecībā uz kuģiem. Kuģu remonti. Ledlauža „Krišjānis Valdemārs” darbība 1927. g. un 1928. g. ziemā. Ovižu sēkļa apzīmēšana. Kuģu kustība Latvijas ostās. Kā darbojas mūsu dzimtenes kuģi. Mūsu jūras tirdzniecības flote. Jūras tirdzniecības tvaikoņu saraksts. Jūras tirdzniecības buru kuģu saraksts. Jūras tirdzniecības buru-motorkuģu saraksts. Tvaikoņu sabiedrībām un rēdeŗiem piederošo tvaikoņu saraksts. Latvijas bākas. Latvijas ūdeņos izlikto stodeŗu saraksts. Vētru brīdinājumi Latvijas piekrastēs. Glābšanas staciju saraksts. Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvību tīkls ārzemēs. Kuģu hipotēku un jūras prasību likums. Jūrnieku apdrošināšana. Likums par algotu darbinieku apdrošināšanu nelaimes un arodu slimību gadījumos. Noteikumi par nelaimes gadījumu apliecināšanu un paziņošanu darba inspekcijai. Vispārējie noteikumi (instrukcija kapteiņiem). Nelaimes gadījuma paziņojums darba inspektoram. Nelaimes gadījuma paziņojums Vispārējai apdrošināšanas sabiedrībai. Nelaimes gadījuma paziņojums Latvijas konsulam. Ārsta atzinums par ievainojumu un sniegto medicīnisko palīdzību. Noteikumi par piekrastes braucēju velkoņu, buru un buru-motorkuģu un jūras liellaivu vadītājiem. Praktisko zinību programma tiesību iegūšanai vadīt Latvijas piekrastes braucienos buru kuģus līdz 150 bruto reģistra tonnām tilpības. Noteikumi par kuģu pavāru un kuģu saimniecības vadītāju kursiem. Paskaidrojumi par tonnāžas un bāku nodokļu ņemšanu no kārtējas satiksmes kuģiem. Paskaidrojumi par tonnāžas un bāku nodokļu ņemšanu no kuģiem, kuŗi neuztur kārtēju satiksmi. Paskaidrojumi par ostas nodokļu ņemšanu pie kuģu atgriešanās ostā ledus apstākļu dēļ. Svara nodoklis dažām konvencijām neuzskaitītām kŗavām.Valsts velkoņu, liellaivu un celtņu nodarbināšanas takse. Drāšu trošu stiprums un svars. Takelāžas ķēžu stiprums un svars. Kaņepāju un manillas tauvu stiprums un svars. Kravu svars un tilpums.

PSRS kaujinieki Latvijā

Priekšvārds. Kaujinieku organizēšana un nosūtīšana uz Latviju. Kaujinieku nolikumi un instrukcijas. Kaujinieku skaits un sastāvs. PSRS kaujinieku autobiogrāfijas. Kaujinieku plāni. PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes un PSRS VDTK grupu darbība. Kaujinieku ziņojumi. Kaujinieku izlūkziņojumi. "Tautas nodevēju" sarakstu sastādīšana. Kaujinieku apgāde. Cīņa pret kaujiniekiem. Sarakste ar akadēmiķi Vili Samsonu.

Dokumenti un materiāli. Sastādījis H. Strods.

Heinrihs Strods /1925 - 2012/

Emils Dārziņš

Piemiņas dzejas, raksturojumi un atmiņas.
E. Dārziņa apcerējumi, kritiku un recenziju izlase, vēstules.

Visvaldis Peņģerots /1897 - 1938/

Ziemeļlatgales atmoda

Pētnieks okupācijas varas apcietināts, deportēts, noslepkavots Krievijā.

"Grāmata mūs vedīs pa Jaunlatgales zemes senā latvieša vēstures ceļiem un cīņu vietām, tā rādīs, ka katrs šī apgabala vietējais «krievs» ir ar latvisku seju, raksturu un garu. Tā stāstīs par vecajiem vietu vārdiem un latvietības lieciniekiem. Latviskajai atmodai ierādāma ievērojama un cienīga vieta — pie tās plaši pakavēsimies. "

Vilberts Krasnais /1908 - 1941/

Kuģniecības gada grāmata 1927

Jānis Breikšs un viņa mūža darbs. Kapteiņa K. Liepiņa 40 gadu darbība jūrniecības laukā. Latviešu tirdzniecības sakari un kuģniecības attīstība. Ledlauža ,,Krišjāņa Valdemāra” darbība 1925./26. g. ziemā. Kāds doks izdevīgāks Rīgas ostai. Ovižu sēkļa apzīmēšana. Pēckaŗa jaunbūves un atjaunošanas darbi Latvijas mazās ostās piekrastes punktos. Kompasu deviācijas iznīcināšanas nepieciešamība. Radio kuģniecībā. Ventspils ostas pagātne. Dzīves smēde. Kuģu mechaniķu sagatavošana. Kuģa kapteiņa atbildība par kontrabandas pārkāpumiem. Mūsu ostu nodokļi. Kā ārzemēs valsts pabalsta kuģniecību. Pārmaiņas mūsu tirdznieciskās flotes sastāvā 1926. g. Jūras tirdzniecības tvaikoņu saraksts. Jūras tirdzniecības buru kuģu saraksts. Jūras tirdzniecības buru-motorkuģu saraksts. Jūras tirdzniecības flotes tonnāža. Kuģu sadalījums pēc piederības ostām. Jūras tirdzniecības kuģu lielums, vecums un galvenais būvmateriāls. Tvaikoņu sabiedrībām un rēdeŗiem piederošo jūras tirdzniecības tvaikoņu saraksts. Latvijas bākas. Latvijas ūdeņos izlikto stodeŗu saraksts. Vētru brīdinājumi Latvijas piekrastēs. Kuģu kustība Latvijas ostās 1902.—1926. g. g. Ienākušie kuģi. Kuģu kustība Latvijas ostās 1902.—1926. g. g. Izgājušie kuģi. Preču-pasažieŗu kustība pa Latvijas iekšējiem ūdensceļiem 1920.—1926. g. g. No minētā skaita pārvadāti kā transits. Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvību tīkls ārzemēs. Ārzemju diplomātiskie pārstāvji Rīgā un Liepājā. Valsts aizdevumi kuģniecības atjaunošanai. Instrukcijas Latvijas hipotēku bankai. Likums par jūrskolām. Likums par tirdzniecības kuģu mechaniķu skolām. Likums par tirdzniecības kuģu administrātīvo personālu. Rīkojums diplomētiem kuģu vadītājiem un mechaniķiem. Noteikumi par dienesta apģērbu jūras tirdzniecības kuģu vadītājiem un mechaniķiem. Jachtklubu amata personu un jachtu vadītāju dienesta apģērba apraksts. Likums par ledlaužu nodokli Rīgas ostā. Noteikumi par ledlaužu nodokļa lielumu un ņemšanas laiku Rīgas ostā. Likums par pašvaldību nodokli no kravām, kuŗas ieved Latvijas ostās ar kuģiem ārzemju braucienos. Likums par nodokli no kravām, kuras ieved Latvijas ostās pa jūru piekrastes braucienos.Jūrniecības un muitas departamenta paskaidrojumi par ostas un svaru nodokļiem. Likums par nodokli no peldošiem līdzekļiem un pa iekšējiem ūdensceļiem un pārvadājamiem materiāliem. Instrukcija pie likuma par nodokli no peldošiem līdzekļiem un pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadājamiem materiāliem. Loču takse. Aktu nodevu likums. Rakstu nodevu likums. Dokumentu saraksts, kuŗi apliekami ar rakstu nodevu. Takse par ostas valžu privātiem kuģiem izdarāmiem pakalpojumiem un izdodamām apliecībām. Vateršauta takse Rīgā. Takse par dzīvošanu Rīgas jūrnieku namā. Noteikumi par krastu piestātņu lietošanu Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ārpus noteiktā laik. Konsulārais tarifs. Noteikumi par kuģniecības nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Izvilkums no likuma par ārzemju pasēm.Noteikumi par kārtējas satiksmes kuģiem. Izvilkums no likuma par mežu un meža materiāla pārdošanu un izsniegšanu valsts mežos. Rīkojums Latvijas jūras tirdzniecības kuģu īpašniekiem.

Kopoti raksti II

Tēvuzemes mīlestība.
Tautiskie centieni.
Dzimtenes mācība.
Kāds vārds par mūsu tautas skolām.
Solōns.
Vēstules.

Atis Kronvalds /1837 - 1875/

Latviešu tautas uzvalki

Tautas uzvalki no dažādiem novadiem.

Brunči. Galvas rotas. Krekli. Jakas. Jostas. Sagšas. Svārki. Bikses. Zeķes. Pastalas. Zābaki. Kurpes.

Ūdens piegāde lauku saimniecībās

Ievads. Laba ūdens raksturojums. Saimniecībā vajadzīgā ūdens daudzums. Ūdens atrašanās vietas. Virszemes ūdens. Gruntsūdens. Aku veidi. Raktās akas. Sistās akas. Arteziskās akas. Upes un ezeru ūdeņu filtrēšana. Sūkņi. Virzuļa sūkņi — sūcēji un sūkņi — sūcēji-spiedēji. Centrbēgu sūkņi. Sūkņu sūkšanas un spiešanas augstums. Traucējumi sūkņu darbībā. Ūdens piegāde ar mechanisko dzinējspēku. Vēja dzinēji. Elektromotori. Iekšdedzes dzinēji. Ūdens piegāde ar trieci. Ūdensvads. Ūdens tvertnes. Ūdens mīkstināšana un atdzelžošana. Siltā ūdens sagatavošana. Netīro ūdeņu novadīšana. Izlietnes. Kanālizācijas caurules. Noteku ūdeņu tīrīšanas ierīces. Izmaksas aprēķini.

1937. GADS.

Kuģniecības gada grāmata 1925-26

Ievads. Krišjānis Valdemārs un viņa darbs. Latvijas jūrnieku izglītības gaita. Īss pārskats par Krišjāņa Valdemāra jūrskolas 5 gadu darbību no 1920. g. līdz 1925. g. Skolas kuģi. Skolas kuģis kā Krišjāņa Valdemāra piemineklis. Jūras tiesas. Latvijas ostas. Latvijas bākas. Ledlauzis ,,Krišjānis Valdemārs”. Glābšanas biedrība uz ūdeņiem. Rīkošanās ar eļļu uz jūras vētras laikā. Buru jachtu sporta vēsture. Jūras tirdzniecības kuģniecība XX. g. s. Jūras tirdzniecības tvaikoņu saraksts. Jūras tirdzniecības buru kuģu saraksts. Jūras tirdzniecības buru-motorkuģu saraksts. Velkoņu saraksts. Upes preču-pasažieŗu kuģu saraksts. Jachtu saraksts. Latvijas ostu tirdzniecība pirms kaŗa. Kuģu kustība Latvijas ostās. Preču un pasažieŗu kustība pa Latvijas iekšējiem ūdensceļiem. Ostu nodokļu ieņēmumi. Kuģu iekraušanas un izkraušanas (štaueru) darbu cenas Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Vateršauta takse Rīgā. Takse par dzīvošanu Rīgas jūrnieku namā. Jūrniecības departamenta iestāžu ierēdņu saraksts. Spedicijas firmas. Kuģu aģenti. Štaueri. Muitas arteļi. Notāri. Jūrnieku biedrības. Ūdens sporta organizācijas. Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvību tīkls ārzemēs. Noteikumi par kuģu saduršanās novēršanu uz jūras. Lielā avarija. York-Antverpenes 1890. g. noteikumi. Instrukcija kā jālieto raķešu aparāti. Izvilkums no likuma par satiksmes ceļiem. Likums par jūras kuģu reģistrāciju un flagas patentu izdošanu. Likums par kuģošanas tiesībām. Noteikumi par jūras kuģu, mazāku par 20 bruto reģistra tonnu tilpības, laivu un visu ostas un upju ūdens satiksmes līdzekļu reģistrāciju. Instrukcija pie noteikumiem par jūras kuģu, mazāku par 20 bruto reģistra tonnām tilpības, laivu, liellaivu un visu ostu un upju ūdens satiksmes līdzekļu reģistrāciju. Noteikumi par Latvijas jachtklubos reģistrētām jachtām. Likums par kuģu izmērīšanu. Takse par ārvalstu kuģu izmērīšanu un visādu jūras kuģu pārmērīšanu. Instrukcija kuģu izmērīšanai. Instrukcija par kuģu tuvīnu izmērīšanu, kuŗi mazāki par 20 bruto reģistra tonnām tilpības un kuŗi brauc iekšzemes ūdeņos. Likums par valsts aizdevumiem un viņu nodrošināšanu. Instrukcija par valsts aizdevumiem. Noteikumi par kuģu hipotēkām un jūras prasībām. Instrukcija pie noteikumiem par kuģu hipotēkām un jūras prasībām. Konvencija par ostas nodokļu ņemšanu Latvijas un Igaunijas ostās no kuģiem ārzemju braucienos. Pagaidu noteikumi par svara aprēķināšanu koku materiāliem, kuŗus ieved vai izved no ostām sakarā ar svara nodokļa ņemšanu no kuģiem. Muitas departamenta rīkojumi par ostas nodokļiem. Likums par kuģu tonnāžas, loču un bāku nodokļiem (piekrastes braucienos). Noteikumi par kārtējas satiksmes kuģiem. Paskaidrojumi pie Latvijas-Igaunijas ostas nodokļu konvencijas. Pudu nodokļa tabula. Noteikumi par pašvaldību nodokli no ievedamiem dzelzceļu un ūdensceļu kŗāviem. Takse par Daugavas krasta aptīrīšanu Rīgas ostas rajonā. Takse par krasta lietošanu Liepājas un Ventspils ostu rajonos. Noteikumi par krastu piestātņu lietošanu Rīgas, Liepājas, Ventspils rajonos ārpus noteiktā laika. Noteikumi par nodokli no peldošiem līdzekļiem iekšējos ūdeņos. Nodokļa tarifa tabula par materiāliem, kuŗus pārvadā vai pludina pa iekšējiem ūdensceļiem. Pagaidu tarifs uz materiāliem, kuŗus pludina un pārvadā pa Gaujas-Daugavas kanāli. Takse par krasta lietošanu Rīgas ostas rajonā. Likums par jūrskolām. Noteikumi par tirdzniecības kuģu mechaniķu skolām. Ziņojums par pārbaudījumiem tiesību iegūšanai vadīt piekrastes braucienos buru kuģus no 20 līdz 100 bruto reģistra tonnām tilpības. Praktisko zinību programma tiesību iegūšanai vadīt piekrastes braucienos buru kuģus no 20 līdz 100 bruto reģistra tonnām tilpības. Konvencija par kuģniecībā nodarbināto bērnu un pusaudžu obligātorisko medicīnisko izmeklēšanu. Konvencija par pusaudžu minimālā vecuma noteikšanu, pielaižot tos darbā kā kurinātājus vai kā ogļu pārdevējus. Likums par konvencijas projektu par „bērnu minimālo vecumu, tos pieņemot darbos uz jūras”. Konvencija par bērnu minimālo vecumu, tos pieņemot darbā uz jūras. Likums par konvencijas projektu par „bezdarba atlīdzību kuģa bojā iešanas gadījumā”. Konvencija par atlīdzību kuģa bojā iešanas gadījumā. Likums par konvencijas projektu par „vietu apgādāšanu jūrniekiem”. Konvencija par vietu apgādāšanu jūrniekiem. Takse par valsts velkoņu lietošanu Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās. Takse deviātoriem par kuģu kompasu rēgulēšanu. Likums par ūdens satiksmes līdzekļu un ostu ierīču mobilizāciju kaŗa vajadzībām. Likums par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu ietstāžu un kaŗa kuģu karogiem. Rīkojums par kuģu kalpotāju nolīgumiem (munsturruļļiem) uz Latvijas jūras tirdzniecības kuģiem piekrastes braucienos. Uzturas norma kalpotājiem uz Latvijas kuģiem ārzemju braucienos. Rīkojums par no ārzemēm ienākušo kuģu pasažieŗiem un kuģa personālam nepieciešamās provīzijas izdošanu kuģa kapteinim. Pagaidu noteikumi par Rīgas jūrnieku namu. Konsulārais reglaments. Konsulārais tarifs. Noteikumi par radiostacijām uz kuģiem. Noteikumi par ledlauža „Krišjānis Valdemārs” darbību.

Civīllikums

Ievads. Ģimenes tiesības. Mantojuma tiesības. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Pielikumi.

Civīllikuma salīdzināmais pantu rādītājs, kas dod pārskatu par to, kuŗi 1937. g. izd. Civīllikuma panti atvieto 1864. g. izd. Civīllikuma pantus.
Civīllikuma salīdzināmais pantu rādītājs, kas dod pārskatu par to, kuŗus 1864. g. izd. Civīllikuma pantus atvieto 1937. g. izd. Civīllikuma panti.

Pēc neizmainīta Kōdifikācijas nodaļas izdevuma 1937. gadā.

Valsts Zemes bankas piecpadsmit gadi

Priekšvārda vietā. Iekšējās organizācijas sākumi. Ķīlu zīmju augļu likme. Valsts tieši izsniegtie aizdevumi. Agrārās reformas pamati. Financiālā palīdzība piešķirtām saimniecībām. Tiesību ieķīlājums aizvieto hipotēku. Piešķirto saimniecību izpirkšana. Piešķirtās ēkas. Piešķirtais mežs. Rūpniecības uzņēmumi. Līdzekļi aizdevumu izsniegšanai. Izpirkuma maksas parādi par valsts zemes fonda piešķirtām zemēm. Zemes pirkumi. Valsts zemes bankas zemes apgādāšanas darbs. Mantojuma daļu izmaksa. Būvniecība. Taksācijas noteikumi. Zemes meliorācija. Piensaimniecības sabiedrības. Parādu sastrēguma cēloņi un draudošā nozīme. Parādu pārkārtojuma mēģinājumi ārvalstīs. Lauksaimniecības kredita organizācija Latvijā. Krāj-aizdevu sabiedrības. Aizdevumu pārņemšana no Latvijas bankas. Maksājumu pazeminājums. Īstermiņa saistību izpirkums 1928. gadā. Tālākie ierosinājumi. Zemes bankas aizdevumu konversija. Īstermiņa parādu konsolidācijas ierosinājums. Aizsardzība pret piedziņas asumiem. Parādu pārjaunojums. Bankas uzdevumi pagājušos 15 gados. Bankas aizdevumi 1922.—1936. gados. Pienotavu tīkla izveidošana. Zemes uzpirkšana sadalīšanai bezzemniekiem. Lauksaimnieku parādu pārkārtošana. Bankas darbības decentrālizācija. Bankas centrāles rajons. Rēzeknes nodaļa. Jelgavas nodaļa. Liepājas nodaļa. Valmieras nodaļa. Daugavpils nodaļa. Pielikumi uz atsevišķām lapām: 2 diagrammas un 4 kartogrammas.

1922.-1937.GADS.

8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture

1 Priekšvārds. Pulka formēšana un darbība līdz 8. oktōbrim 1919. gadam. Bermonta uzbrukums. Daugavas forsēšana 14. un 15. oktōbrī 1919. g. Pulka darbība līdz 3. XI 1919. g. 3. novembŗa uzbrukums un Torņakalna atbrīvošanas operācija. Notikumi pēc Torņakalna atbrīvošanas. Kaujas pie Līvbērzes, Ērzeļkroga un Vilkbūdām. Jelgavas ieņemšana 21. novembrī. Kurzemes atbrīvošana no Bermonta kaŗaspēka. Pulka pārvešana uz austrumu fronti un sagrupēšana uzbrukumam. Pirmās sadursmes ar lieliniekiem. 9. janvāŗa uzbrukums. Viļakas un Katleši ieņemšana. Uzbrukuma tāļākā gaita. Pulka darbība no pamiera sākuma līdz miera noslēgšanai. Laikmets pēc miera noslēgšanas. Latvijas-Padomju Krievijas robežas ieņemšana. Pulka miera laika gaitas. 8. Daugavpils kājnieku pulka Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗu saraksts. 8. Daugavpils kājnieku pulka kritušo, no ievainojumiem mirušo un ievainoto kaŗavīru saraksts. 8. Daugavpils kājnieku pulka virsnieku, sanitārvirsnieku un kaŗa ierēdņu saraksts, kuŗi sastāvējuši pulkā no 8. augusta 1919. g. līdz 1. oktōbrim 1930. g. Schēmas.

Sibillas orākuls

Priekšvārds. Satikšanās. Gunāra pirmais stāsts. Natiņas stāsts. Pirmais Oskara stāsts par prūšiem. Galindi. Nākošais Oskara stāsts par galindiem. Oskara stāsts par slāvu staigāšanu. Lielā politika. Zeme un lēnis. Logs uz Eiropu. Par varjagiem. Kā Egils Skalagrimesons braucis vikingos uz Kurzemi. Oskara trešais stāsts par prūšiem un prūšu valodas atjaunošanu. Gunāra stāsts par Pomerāniju un Poliju. Oskara ceturtais stāsts par prūšiem. Viegls pieskāriens pamattēmai. Stāsts par tautu izkaušanu. Stāsts par Maskaviju. Stāsts par Lietuvas senatni. Stāsts par baltu vienotību. Kurzemes hercogiste. Kurzemes bīskapija un Piltenes valsts. Stāsts par laupīšanu. Tiesības senatnē. Kursas karaliste. Latgaļu karalistes un Latgales likteņi. Vidzeme. Baltu vieta pasaules kultūrā. Balti un ārieši. Kristietība un baznīca. Islams. Iznīcināšanas pirmie soļi. Rīga un ordenis. Teodoriķa pateicības vēstule. Kurzemes hercogiste. Jaunprūšu valoda. Prūšu dievi un ieražas. Ticības pamatojums. Sestā palāta. Pēdējā nodaļa. Sibillas orākuls.

Māris Linde

VEF «MINOX»

1) «MINOX» reklāmas lapa.
2) «MINOX» kameras lietošanas pamācība.
3) «MINOX» palielināšanas aparāta apkalpes pamācība.

Attēli.

Tiesu pils atklāšana

1938. GADA 9. DECEMBRIS.

"Šodien,
valsts pastāvēšanas
divdesmit pirmā gada
divdesmit pirmā dienā,
kad oficiāli atveŗas Rīgas Tiesu pils vārti…"

Ceļi un cilvēki

Ievads. Vecā skola. Ap Talsiem. Pāri Abavai un Ventai. Veco saimnieku stāsti. Dzimtā vieta. Jersika. Ar līksmu sirdi gar Līksnas viensētām. Tur aiz Ilūkstes. Stāsts par smaidiem. Zvaigžņu atspīdumi. Zelta zvaigznes pāri Latvijai. Dokumentu debesskrāpis Āgenskalnā. Saruna Viesturdārzā. Raibumi un brīnišķības namā pie divi torņiem. Baltā Kurzeme. Mans dzimtais pagasts. Klusos laukos. Saule pār dubļainiem ceļiem. Dzīve uz Ninives drupām. Brīnumi pie Kolkasraga. Rēzekne zaļā vaiņagā. Greivuļi, Dricēni, Gaigalava. Rosīgi ļaudis aiz mežiem un purviem. Jaunie Balvi. Gulbene-Liezere-Cesvaine. Rudenī. Pēdējais rudens Ķeguma Tuntuļos. Nemirstīgās Trikātas uzvara. Mežainā un senatnīgā Remte.

Vilis Veldre /1908 - 1940/

Vecpiebalgas zemnieku sūdzība Zviedrijas karalim Kārlim XI 1695. gadā

"Tā kā augšā minēto sūdzību savā laikā nodevām arī es, Baldiešēnu Pēteris, un mans brālis, tad piesēdētāja kungs lika arī mani kopā ar brāli pērt ar sešiem pāŗiem rīkšu līdz asinīm. Kad redzējām, ka mums atliek vienīgi aiziet galīgā postā un Vidzemē nepanācām nekādu palīdzību un glābiņu, jo sekretārs Krebss, kuŗam vajadzēja aizstāvēt mūsu taisnību un palīdzēt mums atgūt tiesības, pats atļāva un ieteica rentnieka kungam lietot rīkstes. Tāpēc mēs bijām spiesti visā padevībā meklēt patvērumu pie Jūsu Karaliskās Majestātes taisnā un svētā troņa un visdziļākā pazemībā noliekam pie Jūsu Majestātes kājām ziņojumu par tām daudzējādām nepanesamām jaunām nastām, ar kuŗām mūsu, augšā minētais, rentnieka kungs apspiež un apgrūtina visa Piebalgas novada zemniecību, pretēji Kristus, Dieva un Jūsu Karaliskās Majestātes noteikumiem. "

Arveds Švābe /1888 - 1959/

Smiltenes novada zemnieki 1601. un 1630. gadā

"Pirmā zviedru zemes revīzija izdarīta 1601. g. taīs Vidzemes novados, kuŗus zviedru kaŗaspēks bija atbrīvojis no poļu varas."
Šī revīzija izdarīta ar Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa 22. marta 1630. g. pavēli, lai noskaidrotu: cik katram zemniekam pieder arklu zemes; kādas nodevas un klaušas apgrūtina viņa zemi; cik izsēts labības 1629. g. rudenī un 1630. g. vasarā un tml. "

Arveds Švābe /1888 - 1959/

Uz ežiņas galvu liku

Pēckaŗa partizānu un viņu atbalstītāju atmiņu stāsti.
Attēli.

Redaktors A. Kalvāns.

Zemgaliešu simtgadu cīņas par patstāvību

"Veselus 100 gadus zemgalieši cīnījās pret lielu pārspēku: pret visu pārējo Latviju, pret bīskapu, un visniknāk pret ordeni, ar kuŗu kaŗoja uz dzīvību un nāvi. Šī ilgā cīņa bija augstākā mērā varonīga un var mēroties ar slavenākajiem grieķu un romiešu varoņu kaŗiem, kādi no vēstures pazīstami. Visā pasaules vēsturē atradīsies maz tamlīdzīgu un tik ilgu brīvības kaŗu, kā šis lielais zemgaliešu kaŗš."

"PIE TAM ŠIS KAŖŠ VISUS SIMTS GADUS IR VAIRĀK ZEMGAĻU UZVARAS KAŖŠ. "

Zemgales apgabala izstāde

"Zemgales apgabala izstādes galvenā daļa atrodas 12 ha lielajā laukumā starp Jelgavas cukurfabriku un Rīgas-Jelgavas šoseju. Šeit Lauksaimniecības kamera savu nodaļu un izstāžu vajadzībām ceļ vairākus paviljonus, bet rūpniecības un amatniecības ražojumu izstādītājiem atsevišķu, paliekošu 2,000 kvadrātmetru lielu ēku. Lielajiem rūpniecības uzņēmumiem un firmām viņu ražojumu izstādīšanai paredzēta iespēja celt atsevišķus paviljonus. "

Vidzemes artilerijas pulka vēsture

Priekšvārds.
Ievads.
Ziemeļlatvijas atbrīvošanas cīņas.
Vidzemes artilerijas pulka izveidošana un kaujas darbība Austrumfrontē līdz 1919. g. 18. oktōbrim.
Vidzemes artilerijas pulka kaujas darbība pret Bermontu.
Vidzemes artilerijas pulka kaujas darbība Latgales atbrīvošanā.
Pulka miera laika gaitas.
Pielikumi.
Veltījumi pulkam.
Attēli.
Schēmas.

6. Rīgas kājnieku pulka vēsture

Pulka formēšana un izveidošana no 29. V. 1919. g.—7. X. 1919. g.
Rīgas aizstāvēšana no 8. X —2. XI. 1919. g.
Rīgas atbrīvošana no 3. XI —11. XI. 1919. g.
Jelgavas atbrīvošana no 12. XI.— 23. XI. 1919. g.
Pie Vācijas robežas no 24. XI. 1919. g.—8. III. 1920. g.
Pie Krievijas robežas no 9. III.—18. X. 1920. g.
Svarīgākie notikumi pulka dzīvē no 18. X. 1920. g.—29. V. 1929. g.
Kaŗavīru dzīve, audzināšana un apmācība.
Pulka apgāde.
Pielikumi.
Kauju schēmas.
Attēli.

Latvijas Brīvības kaŗš

Ievadam.
I. Armijas vēsture un pirmsākums.
II. No Ventas līdz Rīgai.Kurzemes atbrīvošana.
III. No Valkas līdz Rīgai.Ziemeļlatvijas atbrīvošana.Cēsu kaujas."Zaļie".
IV. Latvijas apvienotās armijas kaujas.Spēku samērs un stāvoklis Rīgas frontē 7. oktōbŗa vakarā 1919. g.Bermonta uzbrukums Rīgai.Zemgales un Kurzemes atbrīvošana.Latgales atbrīvošana.

Armijas komandieŗa stāba Apmācības daļa.

1928. GADS.

Valsts I. ģimnazija

Ievads.
Valsts Rīgas I. ģimnazijas pirmie desmit gadi.
Klasiskās ģimnazijas attīstība Rīgā līdz XX. gadsimtenim.
Valsts I. ģimnazijas mācības spēki.
Ģimnazijas absolventi.
Absolventu biedrība.

1930. GADS.

Lēmumi un rīkojumi

I Aizdevumi.
II Aizņēmēju maksājumi u. c. attiecības starp aizņēmējiem un Banku.
III Ķīluzīmes un kuponi.
IV Zemes apgādāšana.
V Agrāko parādu nokārtošana.
VI Iekšējā kārtība.
Pielikumi.

VALSTS ZEMES BANKA.
1940. GADS.

Valsts Vēsturiskā mūzeja vadoņi: 1

Valsts vēsturiskais mūzejs. Ievads. Darba rīki un iedzīves priekšmeti. Tērpi un audumi. Zemgale. Ziemeļu Kurzeme. Dienvidrietumu Kurzeme. Kurzemes apgabals. Ziemeļu Vidzeme. Rietumu Vidzemes novadi un Piebalga. Centrālais apgabals. Mūzeja apmeklētājiem. Attēli.

Kareivja rokas grāmata

Priekšvārds. Valsts himna. Svinīgais solījums. Mūsu vadoņi. Latvijas vēsture. Latvijas ģeografija. Kaŗa disciplīna un likumi. Garnizona dienests. Iekšējais dienests. Ierindas un kaujas mācība. Ķīmiskais dienests. Apvidus sagatavošana. Šaušana un ieroču mācība. Sakari. Topografija.

1934. GADS.

Ķemeru sēravotu iestāde

Latviešu panākumi pirms padomju okupācijas.

"Kam pazīstamas ārzemju labākās peldvietas un viņu iekārta, tie neapšaubāmi liecinās, ka Ķemeri jau tagad var cienīgi nostāties blakus slavenākām pasaules dziedniecības vietām un savu dziedinošo spēju, kā arī modernās iekārtas dēļ bieži pat pārspēj ārzemju labākos kūrortus. "

Tūrisma maršruti Latvijā

Maršruti Kurzemē. Maršruti Vidzemē. Latgales maršruti. Pasaules kaŗa un Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietas. 1905. g. cīņu vietas. Tūristu apmetņu saraksts Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē. Apmetņu lietošanas noteikumi. Tūristiem ieteicamas grāmatas. Kas jāievēro tūristiem.

"Neceļojat uz ārzemēm, pirms nepazīstat skaistāko zemi - Latviju."

Cēsu un apkārtnes vadonis ar Cēsu pilsētas plānu

Īsa Cēsu pilsētas vēsture. Ievērojamākās vietas. Valsts un pašvaldību iestādes. Skolas. Ārsti. Ielu nosaukumi. Uzņēmumu reklāmas. Pilsētas plāns.

Tas viss 14 lappusēs.

1928. GADS.

Pieminekļu valdes Brīvdabas mūzejs

"Baltijas valstīs mūsu Brīvdabas mūzejs,skaistā Juglas ezera krastā,bija pirmais.1924. gadā Izglītības ministrijas Pieminekļu valde nolēma tādu dibinātun ievadīja sarunas par piemērota zemes gabala iegūšanu galvas pilsētas Rīgas tuvumā.1928. gadā Zemkopības ministrijas Centrālā zemes ierīcības komiteja arī tādu piešķīra,70 ha kopplatībā, Rīgas apr. Ādažu pag. bij. "Baložu" muižas robežās."

Brīvdabas mūzeja vadonis

Brīvdabas mūzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā un organiskā apvienībā, kādā tie radušies un lietāti pagājušos laikos, — kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā izveidojumā, iedzīves un darba piederumos.

Tūristu apmetnes un viesnīcas

Kas un kā var apmesties tūristu mītnēs. Tūristu apmetņu un atpūtas vietu saraksts. Pamatlikumi dzimtenes apceļošanai. Latvijas viesnīcu un pansiju saraksts. Starptautiskais viesnīcu telegrammu kōds istabu iepriekšējai pasūtīšanai. Tūristu aģentu saraksts.

1939. g. Latvijā bija 494 tūristu apmetnes, 254 viesnīcas un pansijas.

Latviskas dziesmas

Dziedamas godos un svētkos, vakarošanās un citās sanāksmēs.

Pazīsti Rīgu!

1935. GADS.

"Strauji attīstoties nacionālam tūrismam: "Latvi, pazīsti savu dzimto zemi!", radies pieprasījums pēc ierosinošiem un lētiem cejojumu vadoņiem, kur tūristiem būtu iespējams gūt nepieciešamāko informāciju saviem ceļojumiem. Šai nolūkā iekšlietu ministrijas tūrisma birojs uzsācis populāru tūrisma rakstu — "Tūristu bibliotēkas" — izdošanu, katrā grāmatā īsi un saprotami izstāstot apceļojamās vietas vēsturi un aprakstot ievērojamākās vietas, dodot tūristam praktiskus padomus, kur iet, kā iet un ko redzēt. "

Ekskursiju saraksts 1939

Īsi ekskursiju apraksti.
8 lappuses.

1939. GADS.

Rēzekne aicina

"... Latgalei ir viena liela priekšrocība: viņa ir skaista!.. Cilvēki brauc uz ārzemēm un izdod lielu naudu, lai tur redzētu skaistu dabu. Nu mēs sāksim sludināt: — ja kāds grib iepazīties ar citiem dzīves apstākļiem, nekā tie ir Kurzemē un Vidzemē, tad lai viņš brauc uz Latgali. Latgale ir viena no mūsu valsts vainaga trim zvaigznēm, līdzvērtīga, skaistāka un, varbūt, pat vēl bagātāka kā citas."

Smiltene

"Vārds "Smiltene" maldina svešinieku, kas domā, it kā viss apgabals še būtu viegla neauglīga smilts zeme. Bet iebraucot Smiltenē ar šaursliežu dzelzceļu no Valmieras puses, mums atveŗas Abulas upes lejā jauka, glīta jaunpilsēta, ar labi uzkoptiem namiem un akmeņu ielām."

Kārlis Kundziņš /1850 - 1937/

Mana sarakste ar Kārli Ulmani un Vilhelmu Munteru

"Lai neaizmirstam kāda liela šveicieša vārdus: Mazās tautas un mazās valstis var pastāvēt tikai ar lielu ticību un ar lielu gribu. Piemetināsim: Un ar gaišu, taisnīgu prātu.Lai lasām sen teikto un lai liecinām visi kā viens: Latvija tomēr būs un dzīvos kā brīva un cienīta mūsu tautas un taisnības valsts. Kad? Rīt, pēc desmit vai simts gadiem? Pāri kļūdām, brūcēm un vājībām — no sirds teiksim visi kopā:
DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU!"

Miķelis Valters /1874 - 1968/

VEF radio attēlos

No 62 attēliem vairums rāda, kā ražojumi top.

VEF 1935. gadā.

"Mēs ražojam: akumulātoru pildītājus, akumulātorus un baterijas, blokkondensātorus, centrālizētas radio iekārtas, dažādas laboratoriju mēriekārtas, galvas telefōnus, maiņkondensātorus, pastiprinātājus, peilēšanas iekārtas, radiobākas, raidītājus radiofōna, kuģu un telegrafa vajadzībām,raidītāju kondensātorus, skaņu un radio frekvences signālģenerātorus, skaļruņus, transformātorus, translācijas iekārtas,uztvērējus."

Civīltiesību terminoloģijas vārdnīca

"Šai vārdnīcā sakopoti 1937. un 1864. g. Latvijas civīllikumu civīltiesību termini, kā arī tie, kas lietojami civīltiesību teōrijā, bet likumos nav sastopami. Tie latīņu termini, kuŗu nav romiešu tiesību avotos, ņemti no latīņu valodā sarakstītās pandektu tiesību literātūras."

Aleksandrs Būmanis /1881 - 1937/

Spodrināsim savas telpas

"Neatstāj savus laukus, dzīdamies pēc pilsētas dzīves priekšrocībām un ērtībām, bet ar savu roku spēku, sirds dedzību un ar savu galvu piespied šīs priekšrocības un ērtības nākt ārā un apmesties zem tava jumta."

Mūsu armija

Ievadam. Valsts proklamēšana un vispārējais stāvoklis. Kaŗaspēka organizēšanās sākumi. Pirmās vienības. Padomju Krievijas iebrukums un Rīgas krišana. Organizēšanās un cīņas Dienvidkurzemē. No Rīgas līdz Ventai. No Ventas līdz Lielupei.16. aprīļa notikumi. «Saratova» laikmets. Organizēšanās un cīņas Ziemeļvidzemē. Latvijas armijas Ziemeļgrupas nodibināšana. Ziemeļlatvijas brigādes cīņas ar lieliniekiem. Golca spēku uzbrukums. Kaujas pie Cēsīm un Juglas. Armijas apvienošana un virspavēlniecības nodibināšana. Vācu-krievu uzbrukums. Latgales atbrīvošana. Troickas un Imantas pulks. Demobilizēšanās un jaunā kontingenta nodibināšana. Dažādas ziņas par techn. un flotes vienību izveidošanos. Robežapsardzība, viņas izveidošanās un darbība. Aizsargu organizācija. Dibināšana un darbības pirmlaikmets. Aizsargu vadība un atsevišķas vienības. Militārā audzināšana un apmācība skolās. Dažas domas par armiju un skautismu.

Valsts mežsaimniecības 15 gadi

Valsts mežsaimniecības noorganizēšana. Latvijas mežu platība. Mežaudžu stāvoklis. Mežu ierīcība, atjaunošana un nosusināšana. Būvniecība virsmežniecībās. Mežu izmantošana. Mežu izstrādāšana valsts līdzekļiem. Mežu departamenta ieņēmumi un izdevumi. Latvijas koku, koku izstrādājumu un koksnes pārstrādājumu eksports. Meža dienas.

Attēli.

Mūsu mežsaimniecība no 1920. līdz 1935. gadam.

Latvijas dzelzceļi 1918-1938

Satiksmes ministra inž. B. Einberga priekšvārds.
Dzelzceļu galvenā direktora K. Bļodnieka ievads.
Dzelzceļu pārņemšana Latvijas iestāžu rīcībā. Dzelzceļu administrātīvā iekārta. Dzelzceļu tīkls. Ceļi un būves. Kustības drošība un sakari. Ritošais inventārs. Dzelzceļu darbnīcas un depo. Materiālu saimniecība. Ritošā inventāra nobraukums. Vilcienu kustība. Komerciālā darbība. Tarifi. Starptautiskā satiksme. Pārvadājumi. Finanču saimniecība. Personāls. Ārstniecība un sanitārija. Dzelzceļu saimnieciskie palīguzņēmumi. Jaunu līniju būve. Dzelzceļu tīkls Latvijas territorijā priekš pasaules kaŗa un kaŗa gados. Ilustrāciju saraksts. Schēmas un diagrammas.

Cilvēks

Mācības grāmata pamatskolas 6. klasei.
Ar 3 tabulām krāsās, daudziem zīmējumiem un attēliem.

Fricis Adamovičs /1863 - 1933/

Valsts saldētavas jaunbūve Rīgas eksportostā

Saldētava sāka darboties 1928. gada 14. janvārī.
Svinīgo saldētavas atklāšanu izdarīja 1928. g. 28. janvārī
valsts prezidents Zemgals
un nodeva to Zemkopības ministrijas lietošanā.

Desmit gadu darbības atcerei

Vispārējs atskats.
1923.g. 1924.g. 1925.g. 1926.g. 1927.g. 1928.g. 1929.g. 1930.g. 1931.g. 1932.g. 1933.g.

Valsts ierēdņu-darbvežu biedrība.

Kronvaldu Atis

Kronvaldu Atis /1837 – 1875/

"Kas saviem bērniem māca savu tautu mīlēt pēc bijušiem un tagadējiem laikiem, tas viņus pieved pie īstā tēvu zemes mīlestības avota."

Skaistākās latviešu pasakas

Zvēru pasakas.
Brīnumu pasakas.
Joku pasakas.

Prof. P. Šmita izlasē.

Pēteris Šmits /1869 - 1938/

Programma tautas tradiciju krājējiem

Daudz jautājumu par senatni tiem, kuŗi zinātu ko teikt atbildei.

Jautājumi no ģeografijas un vēstures. Ēkas un to piederumi. Dzīves kārtība un nodarbošanās. Dzimtas apstākļi un paražas un citas tautiskas īpašības. Senlaiku dievi un māņi. Svinamas dienas. Valoda un tautas dzeja. Paraduma tiesības. Civīltiesības. Krimināltiesības. Tiesājamā kārtība.

Pēteris Šmits /1869 - 1938/

2. Ventspils kājnieku pulks

Ievads.
Priekšvārds.
Cēsu rotas formēšanās.
Atiešana līdz Rīgai.
Cēsu rota pulkveža Kalpaka bataljona sastāvā.
II. Cēsu bataljona darbība.
Vācu 1919. g.16. aprīļa sazvērestība.
Rīgas ieņemšana.
IV. Rīgas un VI. Piebalgas bataljonu formēšana.
2. Ventspils kājnieku pulka formēšana un kaujas darbība pret lieliniekiem un Bermontu.
Pulka miera laika gaitas.
7 pielikumi ar dažādiem sarakstiem.
Kauju schēmas.
Attēli.

Straumes un avoti III

Jersikas karaļvalsts.
Rīgas 13. gadsimta tiesības.
Latviešu zemnieks 16. gs. historiografijā.
Sigismunda Augusta Livonijas polītika.
Latviešu cilšu tiesības.
Latviešu dzimta un lielģimene.
Tālava.
Livoņu un krievu 1242. gada miera līgums.
Livonijas senākās bruņinieku tiesības.
Pēcvārdi.
Bibliografija.

Arveds Švābe /1888 - 1959/

Kārļa Ulmaņa dzīve

Grāmata par Kārļa Ulmaņa dzīvi.

CEĻINIEKS.
POLĪTIĶIS.
DIKTĀTORS.
MOCEKLIS.

Avoti un literātūra. Paskaidrojumi pie attēliem. Personu rādītājs. The life of Kārlis Ulmanis (An Outline).

Edgars Dunsdorfs /1904 - 2002/

Atnācēji no saullēktu puses

Priekšvārds. Atnācēji no saullēktu puses. Teika par lielo liepu. Laicīgā un pasaulīgā Tālava. Vilku gāršas teiksmas un patiesības. Kur dzīvojis Tālivaldis? Jēņu kalna noslēpumi. Sakārtotā senču pasaule. Pasauļu radīšana. Raksts iezī. Laika akmeņi. Vai viņi bija pirmie? From the entrails of history.

"Baltu vēl dzīvās valodas ir senākās Eiropā."
"Vidzeme, tāpat kā visa Latvija, vēl ir neatklāto brīnumu un lielo noslēpumu zeme."

Ojārs Ozoliņš

Sēļi, Kurzemes augšgala senči

Šis raksts apbalvots ar Veinberga prēmiju un
Rīgas Latviešu Biedrības
Derīgu grāmatu nodaļas
izdots 1898. gadā.

Mikus Skruzītis /1861 - 1905/

Līgo dziesmas

"Iemetami Jāņu zāles, līgo, līgo,
Jauna puiša gultiņāi, līgo.
Dievs dod tami citu gadu, līgo, līgo,
Otru jaunu gulētāju, līgo."

"Kas mirdzēja, kas vizēja, līgo, līgo,
Viņā lauka galiņāi? līgo.
Jānīts kūra uguntiņu, līgo, līgo,
Savus bērnus gaidīdamis, līgo."

Ik rītiņu saule lec

Ceļavārdi. Atmiņas par pasaules rašanos. Sava zeme, sava pasaule. Dievam kalni, Mārai lejas. Zarotais Dzīvības koks. Pasaules mūžs. Ik rītiņu saule lec.

Ojārs Ozoliņš

Latvijas vēsture

I daļa. Aizvēsture.
II daļa. Feodālisms.

Jānis Krodznieks /1851 - 1924/

Pirmie desmit gadi

Rakstu krājums /1994 – 2001/.

"Darbu atlase atspoguļo cīņu par Latvijas atjaunotās valsts nostiprināšanu."

Atis Lejiņš

Kur atradās Beverīna?

"Vissarežģītākais jautājums mūsu vēsturē ir staltās Beverīnas pils atrašanās vieta. Jau ap 150 gadu šīs pils atrašanās vieta tiek meklēta."

Pēteris Abuls /1860 - 1926/

1.Liepājas kājnieku pulka tapšanas un pārbaudīšanas gadi (1919.-1922.)

Instruktoru rezerve. Virsnieku rota. 1. Latv. Neatkarības rota. 1. Latv. Neatkarības bataljons. Malienas bataljons. 1. Liepājas kājnieku pulks no 10. 8. līdz 31. 12. 19. g. No 1. 1. līdz 22. 9. 20. g. No 22. 9. 20. līdz 1. 1. 23. g. Pulka Lāčplēša Kaŗa Ordeņa III. šķ. kavalieŗi. Kritušie par dzimteni. Kaujās ievainotie. Kaujās pret ienaidnieku bez vēsts pazudušie. Kaujās pret ienaidnieku iegūtās trofējas. Izglītības darbs 1. Liepājas kājnieku pulkā. Sports. Pulka tiesu darbība. Pulkā no 1919. — 1922. g. sastāvējušo virsnieku, sanitār-virsnieku un kaŗa ierēdņu saraksts. Kauju schēmas.

Kaujas un lauka dienesta reglaments apvienoto ieroču šķiru vienībām

I. Vadība un tās līdzekļi. II. Ieroču šķiru organizācija un to raksturojums. III. Dienesti un to vispārīgais raksturojums. IV. Drošība. V. Kaŗaspēka pārvietošana un novietošana. VI. Kauja. Pielikumi

Pēc šī reglamenta Latvijas armija būtu kaŗojusi 1939. vai 1940. gadā.

Latvijas agrārā reforma

Priekšvārds. Kādēļ bija vajadzīga Latvijas agrārā reforma. Centrālā zemes ierīcības komiteja. Zemju un ūdeņu apsaimniekošana. Valsts zemes fonda sadalīšana un uzmērīšana. Zemes ierīcības darbi. Valsts fonda zemes piešķiršana. Piešķirto valsts fonda zemju atsavināšana. Agrārā reforma uz pilsētu zemēm. Piešķirto valsts fonda zemju vērtēšana. Nekustamu īpašumu korroborēšana sakarā ar agrāro reformu. Agrārās iekārtas uzraudzība. Lauksaimniecības būvniecība. Mežu departamenta darbība sakarā ar agrāro reformu. Valsts zemes bankas darbība agrārā reformā. Latvijas hipotēku bankas darbība agrārā reformā. Agrārās reformas izvešanas darbu novērtējums no likumības viedokļa. Latvijas agrārās reformas novērtējums.

49 diagrammas, 25 fotografijas, 114 tabulas, 12 zīmējumi 806 lappusēs.
1930. g. izdotās grāmatas «Latvijas agrārā reforma» turpinājums un noslēgums.

1938. GADS.

"Atrodot, ka Latvijas apstākļiem vispiemērotākās ir pastāvošās zemnieku mājas un pēc agrārās reformas likuma nodibinātās saimniecības, par šā likuma III daļas pamatprincipu pieņēma uzturēt dzīvesspējīgu mazgruntniecību."

Latviešu leģions patiesības gaismā

Latviešu SS leģions ārzemju vērotāju skatījumā. Latviešu tautas noskaņojums un nostāja par cīņu Latviešu leģionā vācu okupācijas laikā 1941-1945. Sēru vēstījumi laikrakstos - apliecinājums latviešu tautas cīņas gribai. Nebūtu bijis Baigā gada, nebūtu bijis Latviešu leģiona. Latvijas vēsture skolās: pirmoreiz ārpus citu tautu ideoloģijas loka. Kas bija Latviešu leģions. Ko saprot ar šo nosaukumu. Latviešu policijas bataljoni un Latviešu leģions: kopīgais un atšķirīgais.Latvieši vācu bruņotajos spēkos: brīvprātīgie, iesauktie, kritušie, bez vēsts pazudušie, gūstā nonākušie, dezertieri. Latviešu leģiona karavīri kā cīnītāji kaujas laukos. Latviešu karavīru dziesmas. Latvijas izcilākie sportisti, nācijas zieds - leģionā un trimdā. Latvijas armijas virsnieki Latviešu leģionā un leģiona izveidē. Igauņu un lietuviešu karavīri vācu bruņotajos spēkos Otrajā pasaules karā. Latviešu leģions mūsdienu skatījumā Latvijā.
Mūžīgais latviešu karavīrs.

Visvaldis Lācis

Latvijas nacionālo partizānu karš

"Sarkanie trīs reizes"atbrīvojuši" Latviju(1919., 1940., 1944.-1945.),pie kam latviešu tautavisas trīs reizes bijusi spiestauzsākt nacionālās atbrīvošanās partizānu karu.Neviens no šiem kariemvēstures literatūrā nav izpētīts,kaut arī lielā mērā paudalatviešu tautas vairākumademokrātisko, pretkomunistisko nostāju."

Heinrihs Strods /1925 - 2012/

No Lizuma senatnes

1685. gada revīzijas komisijas aktis Lizuma pusē, un arī vēlākas ziņas. Pētījums pēc valsts archīva avotiem.

Apsīšu Jēkabs /1858 - 1929/

Latvijas cilšu tiesības

Pret latviešu vēstures nonievāšanu
prof. A. Švābes raksti ir kā pirmās zāles.

Arveds Švābe /1888 - 1959/

Straumes un avoti II

Latviešu vēstures uzdevumi.
Leģendārais vēsturē.
Latviešu Indriķis un viņa chronika.
Mūsu senās naudas sistēmas.
Krievu mesli.

Arveds Švābe /1888 - 1959/

Kuršu kāpu folklora

Kuršu zeme aiz tagadējās Latvijas valsts robežām.

"Tie mežis, kur zaļuo,
Te ir mana mājas,
Ir kur kalne baltuo,
Stāv tēvišķe man.
Te dzīvuo nuo veclaiku
Mēs tēvu tēvu,
Tad isras ir mūsu bērni,
Kad kāpas ir puikas.
Te krantes pažīstamas,
Kur uliņas siš,
Te skan mūsu dainas,
Līk naktis viduris."

Pēteris Šmits /1869 - 1938/

Latviešu mītoloģija

"Tā nu mēs redzējām, ka viens otrs mīts jeb mānis pie latviešiem var būt uzglabājies par gadu tūkstošiem pat no indoeiropiešu pirmtautas."

Pēteris Šmits /1869 - 1938/

Latvijas Valstskases zīmju viltojumu apraksts

Naudas viltojumi
Latvijas Atbrīvošanas kaŗa laikā,
kā arī vēlākos gados,
līdz 1922. g.

Straumes un avoti I

Latviešu tautas tiesiskie uzskati.
Senā Kursa.
Kuršu ķoniņi un novadnieki.
Dokumentu pielikumi.
Jelgavas pilsētas satversme treju hercogu laikā.
Dokumentu pielikumi.
Karolīnas recepcija Latvijā un Igaunijā.
Dokumentu pielikumi.

Arveds Švābe /1888 - 1959/

Vecākās zemnieku tiesības

"Par katru nonāvēto nāve."
"Kas izvaro sievieti, ja viņa to var pierādīt ar trim krietniem vīriešiem, zaudē savu kaklu."
"Ja zaglis izlauž biškokus, klēti vai citas lietas, labākas par 8 ārtavām, tad zagli pakārt un ļaut viņam kaltēties."
"Kas pielaiž uguni tīrumiem, pļavām vai mežam, tam jāatlīdzina zaudējumi un jāmaksā zemes kungam 3 saktis. "

Arveds Švābe /1888 - 1959/

Pasta krājkase

Pasta krājkases 1939. gada atskaišu grāmata.

Vispārīgas ziņas. Tekoši rēķini. Norēķinu operācijas. Tekošu rēķinu īpašnieki. Krājnoguldījumi. Periodisko maksājumu operācijas. Dzīvības apdrošināšanas operācijas. Dzelzceļu ieņēmumu iekasēšana. Darba organizācija, mechanizācija un darbinieki. Kapitālu novietojums un bilance. Ieņēmumi un izdevumi.

Latvijas Centrālā Padome - LCP

Latvijas Centrālā Padome - LCP. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945.

LCP organizētā polītisko bēgļu glābšanas akcija pāri Baltijas jūrai. Ģenerāļa Kureļa grupa.Slepenie radio sakari. Ģenerāļa Kureļa grupas dienas grāmata. Koncentrācijas nometne Štuthofa. Pielikums. Dokumenti. Literātūra un avoti. Biografijas.Summary. Personu rādītājs.

Siliņš Leonids, Andersons Edgars un citi autori

VEF lauku pārnesamā radiostacija UP-2/RP-2

Trīsdesmito gadu otrajā pusē VEF ražota lauku pārnesamā radiostacija Latvijas armijai.

Apraksts un lietošanas pamācība.

Medību likums, medīšanas un zvejas noteikumi.

Medīšanas noteikumi valsts mežos un uz valsts zemes kollektīvās un atsevišķu personu medībās.Takse par valsts mežosnošautiem meža zvēriemun putniem.Valsts mežos nošauto meža zvēru un putnutakses grozījumi un papildinājumi.Soda takse patvaļīgi šautiem vai citādi nomedītiemsavvaļā dzīvojošiem zvēriem un putniem.Noteikumi par tirdzniecību ar nomedītiem iršiem, stirnām un medņiem.Noteikumi prēmiju izmaksai par medību un zvejaslikumu pārkāpumu atklāšanu un par atsevišķiemnopelniem medību un zvejas saimniecībās.Zvejniecības kalendārs.Zivju saudzēšana.

1935. GADS.

Rokas grāmata ekskursiju vadītājiem pa Latgali

Varakļāni. Rēzekne. Dagda. Ludza. Aglona. Krāslava. Daugavpils.
Tautas senatne, māksla un kultūra.

1935. GADS.

Zenītartilerijas šaušanas pagaidu instrukcija

Artilerijas inspektora stāba izdevums 135 lappusēs, ar zīmējumiem un tabulām.
Rīgā, 1933. gadā.

Satiksmes likumi un noteikumi

Satiksmes likumi un noteikumi, kas izdotilīdz 1939. g. 11. augustam, ieskaitot, kā arī ceļu zīmes, iestāžu adreses, u. c.

Vecākie latvju tautas apģērba zīmējumi

11 attēli no 16. un 17. gadsimta, līdz ar prof. A. Spekkes apcerējumu.

Arnolds Spekke /1887 - 1972/

VEF aeroģenerātora apraksts

Ko VEF izgatavoja jau pirms 70 gadiem.

"Vēja sadalījums gada laikā arī mūsu apstākļos ir labvēlīgs, jo kad vajadzīgs vairāk elektriskās enerģijas apgaismošanai, tad arī ir stiprākie vēji un vējainākais laiks, tātad varam ražot arī vairāk elektriskās enerģijas."

VEF lauku pārnesamā radiostacija UP-1/RP-1

Trīsdesmito gadu otrajā pusē VEF ražota lauku pārnesamā radiostacija Latvijas armijai.

Apraksts un lietošanas pamācība.

Tur plīvoja Kurzemes karogi

Kurzemes hercogīste /1562 – 1795/ bija viena no pirmām Eiropas valstīm ar ietekmi Rietumafrikā. Kā Gambijā kurzemniekiem ir gājis, par to šī grāmata.

Edgars Andersons /1920 - 1989/

Latvijas armija 20 gados

Vairāku iemeslu dēļ pastāv mīts par nespēcīgo Latvijas armiju 1940. gadā.
Toreiz tā nedomāja.
Ne velti Padomju Savienības pusē pirms iebrukuma stāvēja sagatavoti sanitārvilcieni...
Armijas stāba Apmācības daļas 1940. gadā izdotās grāmatas
"LATVIJAS ARMIJA 20 GADOS"
atkārtota, elektroniskā izdevuma 430 lappusēs un 267 attēlos varam redzēt un uzzināt patiesību par mūsu armiju.

Bez saīsinājumiem un cenzūras.

Notāru takses

Notāru darbu cenas 1940. g. pēdējos mēnešos pirms padomju okupācijas.

Latvijas dzirnavu saraksts

1228 dzirnavas ar ūdens, tvaika, iekšdedzes vai elektriskā motora,vai vēja spārnu dzinējspēku.

Numurs pēc kārtas,vieta, dzinējspēka veids, īpašnieka vārds.
418 Vidzemē,215 Kurzemē,250 Zemgalē,323 Latgalē,15 Rīgā,7 Liepājā.

1938. GADS.

Modernais runu krājums

Nopietna un humoristiska satura runas prōzā un dzejā; ģimeņu viesībās, dažādos svētku un sabiedriskos gadījumos.

68 runu paraugi un 15 dzīŗu dziesmas no 1913. gada.

Dziedonis

Brīvā Latvija

Latviešu Zemnieku Savienības centrālās valdes priekšēdētāja biedrs. Vadītājs 1. pasaules kaŗa bēgļu un armijas apgādes iestādēs. Latviešu pagaidu nacionālās padomes līdzdibinātājs. Tautas padomes, Satversmes sapulces, 3 Saeimu deputāts. Latvijas bankas padomes priekšēdētājs.

Ādolfs Klīve /1888 - 1974/

Rainis un Aspazija dzīvē un mākslā.

87 Raiņa un Aspazijasvēstules, izraksti no dienas grāmatām unpastkartēm.

"... Ar savu dziļu mīlestību uzvisu tautu es nododu visu divucilvēku mūžu, neraugoties ne uzkādiem iebildumiem, nedz draudiem,tautas rokās, lai viņa, kā mīļa mātesavus bērnus, kas daudz cietuši,varbūt arī kādreiz maldījušies,nosoda vai glauda, — tas būs mūsugarīgais testāments. "

Rainis un Asazija

Latvija 20 gados

Latvija no 1918. līdz 1938. gadam.
Skaitļi, raksti un 276 attēli 352 lappusēs.

Latgales likteņi

Pētnieks okupācijas varas apcietināts, deportēts, gājis bojā Krievijā.

"...ir vajadzīgs ar šo zemi un viņas ļaudīm iepazīties dziļāk un sīkāk, izprast šīs zemes būtību, kas viņa ir un kāpēc ir tāda un ne citāda.
Tātad ikvienam, kas jemas spriest par Latgali un tās dzīvi, jāiepazīstas ar viņas pagātnes likteņiem. "

Francis Kemps /1876 - 1952/

Forda-Vairoga pasažieŗu automobiļa "Junior de Luxe" rokas grāmata

RŪPN. A/S VAIROGS

"Šinī grāmatā jūs atradīsiet nepieciešamās ziņas par jūsu Forda-Vairoga "Junior de Luxe" automobiļa pareizu kopšanu un nodarbināšanu. Norādījumi, kā jūsu automobilis pareizi apkopjams un kā novēršamas visbiežāk sastopamās klizmas, ērtības labad sakopoti sevišķā nodalījumā: "Automobiļa īpašnieka pienākumi". Lūdzam uzmanīgi izlasīt šo nodalījumu: jo lielāku uzmanību veltīsiet šiem norādījumiem, jo apmierinātāki jūs būsiet ar savu automobili. "

Forda-Vairoga preču automobiļa rokas grāmata

1938. GADS.

"Šinī grāmatā jūs atradīsiet ziņas par Forda-Vairoga automobiļa pareizu kopšanu un nodarbināšanu. Norādījumi, kā automobilis pareizi apkopjams un kā novēršamas visbiežāk sastopamās klizmas, ērtības labad apkopoti sevišķā nodalījumā: "Automobiļa īpašnieka pienākumi." "

Būvdarbu cenas Rīgā 1939. gadam

Zemes darbi. Bruģa darbi. Asfaltdarbi. Mūrnieku un apmetēju darbi. Kalēju darbi. Namdaŗu darbi. Remontdarbi. Galdnieku darbi. Skārdnieku un jumiķu darbi. Podnieku darbi. Stiklinieku darbi. Kanālizācijas un ūdensvada darbi. Krāsotāju darbi. Centrālapkures darbi. Elektriskās installācijas darbi.

Caurules un savienojumu gabali. Ventiļi. Elektrisko vadu izmaksas. Elektrisko installāciju materialu cenas.

Rikšošanas sacensību noteikumi Rīgas hipodromā 1939/40. gadā

"50.§. Sūdzības par nepareizībām, kuŗas notikušas sacīkstēs, var iesniegt tikai cietušo zirgu žokeji - mutes vārdiem tūliņ pie atsvēršanās, vai braucēji, tāpat mutes vārdiem, tūliņ pēc brauciena beigām tiesnešu ložā, nenokāpjot no divričiem. "

Valstsvīri un demokrati

Pirmais valsts prezidents Jānis Čakste.
Ārlietu ministrs un ministru prezidents Zigfrīds Meierovics.
Tieslietu un zemkopības ministrs, ministru prezidents Voldemārs Zāmuēls.
Iekšlietu ministrs Arveds Bergs.
Iekšlietu ministrs un diplomāts Miķelis Valters.
Ministru prezidents un iekšlietu ministrs Marģers Skujenieks.
Valsts prezidents un finansu ministrs Gustavs Zemgals.
Saeimas priekšsēdis Pauls Kalniņš.
Saeimas vicepriekšsēdis Jāzeps Rancāns.

Ādolfs Šilde /1907 - 1990/

Būvdarbu cenas Rīgā 1938. gadam

Zemes darbi. Bruģa darbi. Asfaltdarbi. Mūrnieku un apmetēju darbi. Kalēju darbi. Namdaŗu darbi. Galdnieku darbi. Skārdnieku un jumiķu darbi. Podnieku darbi. Stiklinieku darbi. Kanālizācijas un ūdensvada darbi. Krāsotāju darbi. Centrālapkures darbi. Elektriskās installācijas darbi.

Pamācība mašīnpistoles "SCHMEISSER" lietošanai 5. Rīgas aizsargu pulkā

1940. gads.
Gada pirmā puse.
Robežsargus un aizsargus turpina apbruņot ar moderniem šaujamieročiem un apmācīt, kā tos lietot ...

(Pamācība tika publicēta bez attēliem.)

Izlūku gājieni Latgales frontē

Armijas kapteiņa atmiņas. Kapteinis okupācijas varas apcietināts, deportēts, noslepkavots Krievijā.

"Atbildējām, ka esam latviešu maiņa. Sarkanie palika ārkārtīgi priecīgi un sāka pat lēkāt no priekiem. Arī citi parādījās uz ielas. Liku viņus aplenkt un sagūstīt."

Hugo Helmanis /1895 - 194/

47 mm prettanku lielgabals

Šis ir Böhler markas prettanku lielgabals, kādi Latvijas armijā bija pirms Otrā pasaules kaŗa.

"47 mm prettanku lielgabals ir kājnieku smagais ierocis, cīņai pret kaujas ratiem. Lielgabalu apkalpo lielgabala priekšnieks, 6 numuri un 1 braucējs. "

Latvisku uzvārdu saraksts

"Šis saraksts ir izdots nolūkā, lai palīdzētu pilsoņiem jaunu latvisku uzvārdu izvēlē, kad pilsoņi paši uzvārda maiņas gadījumā nevarētu atrast šādu jaunu latvisku uzvārdu. Saraksts neierobežo citu jaunu latvisku daiļskanīgu vai jau esošu retāk sastopamu uzvārdu brīvu izvēli ārpus saraksta. "

Laikmetu maiņā. 3. sējums

Latvijas ārlietu ministra, diplomāta memuāru 3. sējums, par piedzīvoto kopš stāšanās sūtņa amatā 1933. gada jūlijā līdz savai pēdējai dzīves dienai.

"Nav nemaz tukša hipoteze – ja Somija kopā ar pārējām Baltijas valstīm tūlīt pēc šo valstu nodibināšanās būtu noslēgusi polītisku un militāru savienību ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tad laikam Somijai nemaz nebūtu jākaujas otrajā pasaules kaŗā un varbūt arī pārējās Baltijas valstis, kas skaitīja drusku vairāk par 9 miljoniem iedzīvotāju un bija augstā kultūras līmenī, 1939. gadā varētu uzstādīt pusmiljona lielu un krietnu virsnieku apmācītu un vadītu armiju. Šāds spēks, ja tas polītiski, kā arī militāri cieši turētos kopā, būtu pietiekams, lai Staļins nemaz nemēģinātu iegūt varas ceļā Baltijas valstu territoriju. "

Fēlikss Cielēns /1884 - 1964/

Laikmetu maiņā. 2. sējums

Latvijas ārlietu ministra, diplomāta memuāru 2. sējums, par piedzīvoto kopš Latvijas valsts nodibināšanas līdz ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsumam 1934. gada 15. maijā.

"Pēc runas plenārajā sanāksmē tūlīt uzsāku aktīvu diplomātisku darbību, lai rosinātu Baltijas Lokarno plānu. "

Fēlikss Cielēns /1884 - 1964/

Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture (līdz 1940. g.)

Lidmašīnu eskadriļas, kājnieku divīzijas, tanku brigāde, vienvīra radiostacijas, latviešu būvēti hidroplāni un bumbvedēji, Bren patšautene... Skaitļi un fakti 520 lappusēs un 208 attēlos.

Ja pamatīgā sējuma lejupielādēšana neizdodas, lūdzu, rakstiet: eraksti@eraksti.lv

Edgars Andersons /1920 - 1989/

Latvija citu valstu saimē

Mūsu valsts skaitļos un salīdzinājumos ar citām valstīm īsi pirms Otrā pasaules kaŗa.

Nerātnās anekdotes

1172 NERĀTNĀS ANEKDOTES.

"...150. ... pats guļu, bet ļipa kust... ...207. ... kad Makss un Morics vēl nebijuši dzimuši... ...244. ... ar, pus, bez... ...344. ... tad urb malkas bluķī caurumu... ...716. ... kungs, Grieta jau vannā! "

Pēteris Birkerts /1881 - 1956/

Laikmetu maiņā. 1. sējums

Latvijas ārlietu ministra, diplomāta memuāru 1. sējums, par piedzīvoto kopš paša dzimšanas līdz Latvijas valsts dzimšanai 1918. gada 18. novembrī.

Fēlikss Cielēns /1884 - 1964/

Latvija desmit gados

Kā darbojās valsts iestādes toreiz.

Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture.

Latviskā Jaunlatgale

Īss apcerējums par Abrenes zemēm.
1937. gada izdevums tiek publicēts nesaīsināts.

Pētnieks okupācijas varas apcietināts, deportēts, noslepkavots Krievijā.

"Tomēr šajās sadursmēs vidzemniekipaturēja virsroku un 1240. gadā pat ieņēma Pliskavu un Izbarsti līdz ar apgabalu. "

Vilberts Krasnais /1908 - 1941/

Jāņu dziesmas

Vadonis pa Alūksni un apkārtni

Aizbrauciet uz Alūksni un salīdziniet, kas un cik daudz vēl atrodams no tā,par ko ir vēstījis šis
1932. GADA CEĻVEDIS.
(Kā ikvienā krietnā ceļvedī, varat meklēt un atrast arī kļūdas.)

Vēsture kā audzinātāja

"Ja pirmā kņaza "Rurika" vārds līdzinās norvēģu "Chrurkam", tad tā jaunākā "brāļa" — Truvora — vārds skan pilnīgi latviski — Druvaris...

Pasaciņa par latvju tautas 700 gadu "verdzību" ir tikpat pazīstama, kā Lāčplēša cīņa ar Melno bruņenieku. "

Eduards Cālītis /1881 - 1944/

Latviešu kolōnijas

1938. gadā, kad tika sarakstīta šī grāmata (145 attēli, elektroniski tiek publicēta neīsināta), ārpus Latvijas dzīvoja aptuveni 300 000 latviešu. Bet par mūsu apmetnēm ārpus savas zemes tomēr var teikt, ka tās visas mēdz iznīkt...

Pētnieks okupācijas varas apcietināts, deportēts, noslepkavots Krievijā.

"...vēl 13. gs. sākumā pie Daugavas un Volgas augšgala un arī Smoļenskas zemē atradušies latviešu valdnieki un valstis. "

Vilberts Krasnais /1908 - 1941/

Lietuvas valsts atjaunošanas svētku atcerei. 16. februārī, 1918. gadā

"Pēc prof. Endzelīna pētījumiem
ap Kristus dzimšanu
latvieši, lietuvieši, senprūši, jatvingi un galindi
runājuši vienu valodu...
Šī tauta aizņēmusi plašus
apgabalus uz dienvidiem no
Daugavas... līdz Vislas ietekai...
un uz austrumiem
līdz Okas upei."

Kur atradās senā Zemgales osta?

""...varbūt svešzemes tirgotāji piestājās izdevīgākās vietās pie krastmales un veda dzīvu tirdzniecību; bet visas šīs dzīvības centrs, kārtotājs, apsargātājs bija... "

Richards Ērglis /1881 - 1950/

Rūdolfs Blaumanis kā jauno mākslas talantu audzinātājs

"Ir mākslinieki, kas gadiem un gadu desmitiem nav varējuši sevi atrast. Tā piem. ģeniālais Rainis svārstījās ap 20 gadu, meklēdams, domādams, eksperimentēdams, degdams izmisuma un sava ģenija ugunīs un tomēr nevarēdams uzminēt savu īsto aicinājumu. Par laimi gadījās cilvēks, kas viņam palīdzēja šo grūto mīklu uzminēt. -
(Aspazija)."

Pēteris Birkerts /1881 - 1956/

Daiļā sēta

Pētnieks okupācijas varas apcietināts, deportēts, noslepkavots Krievijā.

"Tā tad, kārtība ir
vajadzīga lieta.
Mums viņas nav vēl
pietiekoši daudz. Šeit mēs nekautrējoties
varam apskaust vāciešus, kuŗu
kārtība un disciplina vienmēr
priekšzīmīga.

...jo daiļums ir
vairāk nekā nauda vērts... "

Ernests Brastiņš /1892 - 1942/

Latvijas brīvības cīņas un sasniegumi. 10. gadadienas izdevums

KAD VALSTIJ VĒL TIKAI DESMIT.

"Jaunā dēmokratiskā Latvija
prasa arī jaunus darba
darītājus. Mums pašiem
jānosaka savas valsts iekārta,
mēs paši esam likumu
devēji savā valstī,mēs paši esam nodevu
nesēji, mēs paši arī esam
savas valsts cēlēji."

Kā cēlies Vidzemes nosaukums?

"Patiesībā Vidzemes vārda
uzvara nāca pati no sevis,
pamazām iespiezdamās valodā.
Pagāja diezgan ilgi gadi,
kamēr Idumeja uzsūca
Vidzemes nosaukumā Tālavu, Jersiku u. t. t.,
saplūzdama kopā ar plašiem apgabaliem,
kamēr kopējais vārds apvienoja
daudzās latgaļu ciltis un iekļāva sevī
pat seno lībiešu zemi."

Richards Ērglis /1881 - 1950/

Elegance un kļūdas Rīgas dāmu tualetēs. R. 1931. gadā.

1931, 2005, 2031...

"Ideāls šaī ziņā ir
tailleur uzvalks, ar tumšiem vai
fantāzijas krāsas brunčiem, žaketi,
un smalka batista
vai zīda blūzīti.

Un, ak, šīs brokāta,
zelta un sudraba lamē,
vai šīs crêpe satin,
kas viscauri izšūtas ar paillette,
ar pērlēm!"

Latvijas Atbrīvošanas kaŗš

"Turpretim,
ja mēs ar pamieru
nebūtu steigušies un nebūtu
slēguši to slepeni no mūsu
sabiedrotās Polijas,tad
Krievijai būtu jābaidās,
ka mēs kopīgi ar Poliju
varam turpināt uzbrukumu un
ieņemt Pleskavu, Ostrovu...

Ar kaŗu ir Latvija atbrīvota.
Daudz Latvijas tautas dēlu ir
upurējuši savas dzīvības
Latvijas patstāvības labā."

Pēteris Radziņš /1880 - 1930/

Pareizais tonis

LABAS UZVEDĪBAS GRĀMATA
NO 1930. GADA.

"Lēni jājot
jāsveicina galvu
palokot, ātri jājot,
pātagu nolaižot;
uz divriteņa -
galvu palokot.
Automobilī sēdot
var nesveicināt. "

Mārtiņš Kauliņš

Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības

Izstrādājis pārtikas kartīšu sistēmas
ieviešanu Vācijā Pirmā pasaules kaŗa laikā. 3. Saeimas deputāts.Vīrs ar izcilu prātu un taisnības apziņu.

"Egoisti, otrās un trešās šķiras
lietpratēji gādā tikai par sevi un savējiem.
Un ir ārkārtīgi apvainoti un uzpūtīgi,
ja tam zinātnieks pierāda grēkus,
nepareizības... "

Kārlis Balodis /1864 - 1931/

Beverīnas pilsvieta

Rakstīts Lielaucē, 1926. g.

Pētnieks okupācijas varas apcietināts, deportēts, noslepkavots Krievijā.

"Protams, grūti prasīt no vienkārša interesenta,
lai tas visos sīkumos pārzinātu
savas tautas vēstures rakstus.
Līdz ar to paļāvība uz šai
rakstā izteiktiem spriedumiem
vairosies visai lēnām.

Tomēr vēsturnieki, kuŗiem nav sveši
mūsu sendienu notikumi,
lai pārbauda šeit izteikto
domu pareizībuun
palīdz daudzināt mūsu senās
varoņpils īsto vietu. "

Ernests Brastiņš /1892 - 1942/

Ko Latvija ražo, ko Latvija prasa

Kāpēc Augusta Ritterberga laku rūpnīcā tiek ražota aeroplānu laka? Tāpēc, ka tā noder Latvijā būvētām lidmašīnām. 1931. gads. Latvijas ražojumu propagandas komitejas izdevums
"KO LATVIJA RAŽO, KO LATVIJA PRASA".
Cik daudz pārsteigumu slēpj aizgājušais laiks.
Kuŗš nekur nav aizgājis.