Mūslaiku vētras dziesmas

Modernie šlāgeŗi. Studentu dziesmas. Daba un mīlestība. Kareivju un dzimtenes dziesmas. Operu ārijas. Tautasdziesmas. Kuplejas un jautrībai. Dažādas dziesmas. Līgo dziesmas.

Sakopojis Zemzarīts.

(Latvijas sākuma gadu izdevums.)

Mirkļi

"...Lūk, divi ozoli pār krastu sniedzas,
Tie ilgās kupliem zariem kopā liecas; —
Bet lejā upe strauji viļņus veļ...

Tumšzaļās lapas runā balsī lēnā,
Gans, zālē gūlies, stabulē to ēnā; —
Bet lejā upe strauji viļņus veļ...

Visapkārt saulainas zaļplašās āres;
Dun bites zeltainās, zib vieglās spāres...
Bet lejā upe nemierīga šalc..."

Jānis Kārstenis /1884 - 1921/

Jaunie daiņu ziedi

"Tā kā bērns, kas runā mātes mēlē,
dzīves gaitā kliedē tumsas biedus, —
tāpat dzejnieks dzīvo tautas kvēlē
riežot daiņu kokam jaunus ziedus."

Vidars Balts /1911 - 1994/

Zaķu sala

POĒMA.

"Pārvelc visām skumjām melnu sēru krepu,
Lai tām skaļums netiek klāt,
Draugs, un nāc man līdzi šonakt domās slepus
Kādu salu pārstaigāt.

Būs tik jauki naktī diviem pāriet tiltu,
Tumsas pēlis biezs ko skaus,
Sejās pūtīs vējš mums ūdens elpu siltu,
Kaut ko svilpojot pie auss. "

Alberts Birzmalnieks /1909 - 1941/

Dārzi un vakari

"Ak, vai kamanu zvaniņš,
Ak, vai uzsnidzis sniegs?
Mūžam solījums man viņš:
Atbrauks tā reiz mans prieks.

Tā kā spārniņš es logā
Iekritu skatīties jau:
Eņģelis iekāries žogā —
Melnas vietiņas nav."

Alija Baumane /1899 - 1941/

Varoņkalve

" Pilns cīņas kaismes, negaidot
Bij saļimis vēl uzsmaidot
Viņš dzimtai ežai klusi;

Un augums, ciltīm nezināms,
Pie zemes kļāvās neminams,
Līdz sirds bij apklususi.

Vai jauda viņš, cik bijis labs: —
Lai arī sedz to dzedrais kaps,
Ir tauta atdzimusi.

Tam brīvās dziesmas pāri šalc,
Un jaunais arājs soļo stalts
Uz Saules kalna pusi! "

Raimonds Bebris /1891 - 1940/

Vakara blāzma

"Še, kur līgo priežu meži,
Esmu dārgām saitēm siets,
Še ir mana tēvu zeme, —
Esmu dzimis Gaujmaliets.

Svešās malās esot jauki,
Daudzi daiļi brīnumi,
Augsti kalni, plaši lauki,
Greznām puķēm rotāti.

Bet kas svešas zemes, salas
Man ar savu greznumu,
Kad es še pie Gaujas malas
Dzirdu latvju valodu?

Sveika Gauja! plūsti knaši
Tur, kur baltā jūra iet!
Gadu simteņiem lai braši
Latvju tauta zeļ un zied!"

Rieteklis /1856 - 1940/

Lāčplēsis

"Tas ir Lāčplēs's, kas še cīkstas
Vēl ar svešo naidnieku —
Laimdota tur pilī skatās,
Gaida, kamēr uzvarēs. —
Laivinieki tic, ka reizi
Lāčplēs's savu naidnieku
Vienu pašu lejā grūdīs,
Noslīcinās atvarā! —"

Andrejs Pumpurs /1841 - 1902/

Caur laiku varām

"17 gadu vecumā es uzrakstīju dzejoli "Latvijai 18. novembrī", nespēdama samierināties ar svešas varas diktatūru manā dzimtenē. Šis dzejolis starp visiem citiem manas agrās jaunības "grēkiem" tad izrādījās lielākā ļaunuma sakne, kuras izravēšanai 1946. gada 12. oktobrī Baltijas kara tribunāls ar devīgu roku piešķīra 10 gadus stingrā režīma labošanas darbu nometnē. Un, lai viņu sirdsapziņa būtu mierīga, ka iedots nav par maz, vēl 5 beztiesību gadus piedevām."

Lūcija Sāgameža-Nāgele

Maharadža Visvamarga

"Novelc savu šauro "es",
Lai tev sirds top daiļa, plaša
Nesavtībā citiem sniedz
To, kas labs priekš tevis paša.

Tos, kas tumsā vārgi nīkst
Spožiem gaismas stariem sildi,
Sauc uz gaismas dzīvību,
Tumsas valgus nomest cildi."

Pēteris Blaus /1856 - 1930/

Sīkās nātres

"Gar mežmalu kāds dzejnieks iet
Nogrimis dziļās domās,
Te rīb — to šalkas sagrābj ciet,
"Būs vilks!" viņš bailēs stomās;
Kas bij, kas viņu tirda?
Tur Ješka koku cirta..."

"Neļaujies caur māņu gaismu,
Ne caur jaukiem vārdiem tverties,
Lai tev nekļūst vēža liktens,
Kas caur skalu ļaujas ķerties..."

Kristaps Alksnis-Zundulis /1862 - 1912/

Dziesmiņas

"Vaj atkal še, tu ziedu laiks?
Lūk, mežus, laukus grezno plaukums!
Lūk, visas malas pilda jaukums!
Vaj atkal še, tu ziedu laiks?
Tā tevim atnākot man krūtīs
Gan mīlestības priekus sūtīs?
Vaj atkal še, tu ziedu laiks?"

Juris Allunāns /1832 - 1864/

Avis

Dzejoļu izlase 1965 — 1989

"Bet es
apstulbumā,
sapņodams par bērzu sulām
un maukdams kārkliem mizu,
nepamanīju,
ka jumts bija pacēlies,
solos neviens nesēdēja,
un skatuvē kūla
ar ģitārām
rudzus. "

Voldemārs Avens

Dzejoļi

25 dzejoļi, veltīti Viktoram Eglītim.

"Tu biji krāšņais paradīzes dārzs,
kur zelta putni pērļu acīm slija,
pat kukainītis nebija kur bārs,
viss tika tavas kvēlās dvēsles sildīts,
ik zieds ar nektaru un medu pildīts.

Šai dārzā vedis bija mani Dievs,
starp daudzām sievām mani izredzēdams,
lai sirds tur līksmo, priecājas paties.
Bet neiecietīga kad dārzā kļuvu,
es bargo izdzīšanas sodu guvu. "

Hilda Vīka /1897 - 1963/

Maiņās un maldos

Nu senais dzīves prieks, — tas atpakaļ nu griežas,
Ar dziesmām, ziediem, lielās gaismas āvu! ...
Ik loceklī man atkal spēki riešas,
Un dzīslās jūtu plūstam siltu strāvu!

Ādolfs Dobelis /1889 - 1918/

Puķķu-pušķis

"Gull putniņš klussi
Uz zarriņu.
Aizbāzis galvu
Aiz spārniņu.

Kà varr uz tādu
Tiev’ zariņu
Viņš nogulties,
To nezinnu.

Viņš nekrīt zemmê,
Kaut aizmidzis;
To tiešam sarga
Savs eņģelis.

Ir manni sarga
Mans eņģelis,
Kad naktî gullu
Es aizmidzis."

Ernests Dinsberģis /1816 - 1902/

Šoks Soduma dzejoļu

"- Kā tu šodien kusti?
- Negribas, bet kustu.
- Kā tu šodien kust?
- Apmēram. Gribas sust.
- Ir bijis sliktāk. Kad mēs dzīvojām kalnos, lai taisītu revolūciju...
- Kad Kurzemē...
- Kad pagrīdē...
- Kad tupējām uz ceļiem bedres malā... "

Dzintars Sodums /1922 - 2008/

Poēmas

Marselīne Nevermor.
Bretaņas leģenda.
L’Esprit nouveau.
Bēgļa atgriešanās.
Jēkabs Stiprais.
Pavasaŗa poēma.
Hercogs Jēkabs.
Karalis Nameitis.

Viņa atsperīgos pantos kvēlo īsta dzejas uguns.

Edvarts Virza /1883 - 1940/

Siržu bokss

Amanda Aizpuriete: Dzīvesprieks un jutekliskums – tie uz joprojām gudrās un gurdās dzejas fona ļauj A.D. Deģim izcelties. Tie var ievest arī purvā, jo uz šīs taciņas grūti pamanāma tā robeža, aiz kuras dzīvesprieks un enerģija pārvēršas lielīgā tukšu vārdu žvadzināšanā, juteklība – jēlībā. Kamēr autoram izdodas noturēties – ir labi, jo viņa rakstītais spēj uzmundrināt, un mundruma daudziem no mums ikdienā pietrūkst.

"dzīve šķiļ pa sirdi ar lineālu
un dvēseli rauj aiz ausīm,
kamēr tu pieliecies
un gories, laistot gumijkoku "

Arvīds Dinijs Deģis

Caurumi

"Bet tad sākas izģērbšanās.
Un ja tā nav profesionāla,
cilvēku dzīvju smalkās monogrammas,
sejas un dzejas
pārvēršas melnos tintes traipos,
kas sauc pēc sūcpapīra
un pārdzimšanas."

Voldemārs Avens

Ceļojumi

"Un redzi: sākām svešumā, pusnaktī atkal savu dziesmu
Jo to nēsājam līdz vienmēr, visur. Pārējais viss vienalga
Esam pie mūsējiem. Esam tautā viens”

„Manas dzīves sīcošā jūnija sutā
Trīc smadzenēs negriba sēdēt un svīst
Ļaut trokšņiem un čalām dejot ausgalos
Ciest kaimiņa zvārguļu vārdus, tālceļa džeta kaucienu,
Telefona irbuļzvanu, šefa bālās sejas skaņu
Mašīnu zobratu malšanu, izšķiesto benzīntvanu"

Juris Mazutis /1940 - 2008/

Dzejoļi

"Nekad tev nenoberzt no pirkstiem
tā tauriņa spārnu putekšņus,
kas mira tavā rokā.
Un mani vārdi
nebeigs vēsmot
ap tavām lūpām. "

Astrīde Ivaska

Van vet āken

"balta diena
un nakts vēl viena
balta top
no Tava pieskāriena

balta zeme
balta debess
balta saule
balts ir mēness

vēl baltu dienu
un nakti kaut vienu
es vēlos baltu
Tavu pieskārienu"

Normunds Rudzītis

Raksti

Dzejas. Prātulas un humors. Piezīmes un vēstules, un arī savam brālim Eduardam.

"Kaut zvaigzne, kuŗu es redzu,
Tik nebūtu malduguns vien:
Tiklīdz tai steidzos es klātu,
Tā tālāk un tālāk vien skrien."

"Ja pasauli tu labot gribi,
Tad pats papriekšu labojies!
No vielas, kas starp citām liesmo,
Ar citas līdzi aizdegsies. "

Kārlis Veidenbaums /1865 - 1901/

Ondes Martenot

"Pēdējie odi vēl trīsuļoja vējā,
Un nomodā esošais čukstēja par mīlu;
Tavas lūpas nodrebēja,
Kad iedziedājās pēdējais mežastrazds,
Bet neteici neko, –
Vien klusumā laidelējās
Naktstauriņš. "

Jurģis Šuba

Zemes dēls

"Bet ja priekšā nāves jūra
gulēs tumša, bezgalīga —
vizuļojot sudraboti
pāri mirdzēs sapņu stiga —
pāri mirdzēs sapņu stiga — — "

Fricis Bārda /1880 - 1919/

Dzejas

70 melni un balti, sūri un saldi dzejoļi.

Eduards Veidenbaums /1867 - 1892/

Tu tinies klusumā

"Pieliec šai naktij
baltu cerību buru,
atceries —
darījums lietišķs
nekad nav
bijis ne tavs,
ne manējais
draugs.
Plēsīsim augšā
no jauna
atmatas uzticībai,
lai tur būtu
kā senāk
mūsu kopīgais
rudzulauks. "

Kornēlija Apškrūma

Svešam draugam

"Zilā lakatiņa" vārdu sacerētājas 1929. gada dzejas.

"Nu atkal esmu dzimtenē un mājās,
Un atkal man tik viegli, viegli ir. —
Tai pašā sētā man ir jāapstājas,
Tās pašas bites ziedos lidinājas,
Tie paši vēji koku lapas šķiŗ."

"Kaut tu kā dziesma būtu,
Kas kokles stīgā līst,
No kuŗas visas bēdas
Un visas sāpes dzīst. "

Valda Moora /1902 - 2001/

Izsapņotie sniegi

"Virs manis zied mana debess
un manas mūžīgās alkas
sniegs snieg tik lielām pārslām
un reizē tik smalki smalkām"

Maija Laukmane

Stiprie raksti

Grāmatā apkopota daļa no krājumos neiekļautiem rokrakstiem, līdz šim plašāk nezināmiem un arī periodikā publicētiem Aleksandra Pelēča dzejoļiem. Tie atspoguļo apcietinājuma, Sibirijas izsūtījuma gadu pārdzīvojumus un atgriešanos Latvijā, Talsos.

Aleksandrs Pelēcis /1920 - 1995/

Ugunsziedi

Tā dzejo revolūcionārs, un tik bīstams, ka soda ekspedīcija no Krievijas to nošauj.

"... Sarkanais putniņš
Ielaidās manā
Ilgās tvīkstošā
Karstajā sirdī.
Ielaidās sirdī,
Sāka to knābāt
Bezgala sāpīgi,
Bezgala tīksmīgi:
Mirdzošā saule
Dedzināt sāka,
Rožainā gaisma
Muļķoja prātu... "

Jūlijs Dievkociņš /1879 - 1906/

Darbi

Dziesmiņas. Ijaba stāsti, dziesmu vīzē sarakstīti.Ar acīm redzēts ceļš uz Vidzemes debesīm.Dažādi raksti.

Jānis Ruģēns /1817 - 1876/

Dzejas kuplejas un dziedami gabali

"Par mūsu rakstniecību tu tik bargi spried,
Ka viņā krietnis neesot nekas: —
Lūk, salmam jau ar lauka vidū šķiet,
Ka pasaulē tik salmi atrodas."

Esenberģu Jānis /1862 - 1890/

Staru spārni pār dūmainu upuŗtrauku

"Mīksts vēdeklis pār visu stāvu klājas,
Balts apklāj biklās rokās, smailās kājas:
Pār straujām sāpēm — krīt kā mierīgs sniegs.

Un lēni ceļas vēdeklis, un spīd.
Kā vieglu spārnu celts, stāvs augšup slīd,
Stingst arabiskais sejs, kur zudis ziegs. "

Biruta Skujeniece /1888 - 1931/

Dzejas un stāsti

Dzejas un divi stāsti.

"Caur gaisu rūc melns bumbulis
Un redz, kā cēlais taurenis
Gar rozēm, mētrām lakstojas,
Par viņu smaršu priecājas.

"Cik riebīgs un cik salkans tu
Ar savu gļēvo mīlību,"
Tā īgni melnais bumbuls teic
Un mēslu čupā iekšā steidz. "

Vensku Edvarts /1856 - 1897/

Dziesmas

"Skat, kā rudens sēja zeļ,
Katris asniņš stobru ceļ;
Kas bij ziemu novārdzis,
Tas nu jauki iespirdzis,

Zaļo mums par laimību!
Sējējs steidz ar priecību
Atkal pavasarā sēt
To, kas nevar ziemu spēt

Izciest salu, aukstumu;
Lai ar saules siltumu,
Ir ar jauku gaisiņu
Aug par mūsu laimību. "

Neredzīgais Indriķis /1783 - 1828/

Iesien baltā lakatiņā

"gudri locīts bargi pērts vārds kas viena vēja vērts nepeliet un nebariet viegli nācis viegli iet tā viņš skrējis tā viņš skries kādā zarā šūpoties kādai upei pāri brist kādā mutē degt un dzist paliek lūpās klusums sārts skūpsts un nomods vējš un vārds "

Knuts Skujenieks

Panti dzimumdienu laimes vēlējumu kartēm

Var noderēt arī Valentīna dienas apsveikumiem.

"Rozēm nenovīstošām
Liktens lai Tev ceļu kaisa,
Un pār bēdu atvariem
Laime lai Tev tiltu taisa! "

Diženajo Bernhards /1864 - 1933/

Bābeles nomalē

"... Kur beigas vēstulei
un klusums šalko,
tur tava roka pilnus kausus lej
un rupjā patiesība jūk ar tekstu smalko..."

"... Un mūžā pavisam citā
manus plecus reiz apskaus par mīļoto kļuvušais dzejolis,
kuru es sen būšu aizmirsusi..."

Amanda Aizpuriete

Debesu žonglieris

101 dzejolis un miniatūra.

"Tavos matos ābolu un zāles aroms, siena gubai ausis aizbāzis ir amors; No pusnakts veļiem satīts kamols. Tavos matos ābolu un zāles aroms. Man Tevi atrada personālais dators, kam cilvēcisku jūtu nav ne atoms. Matos sajaukts ābolu un zāles aroms, siena gubai acis aizsējis ir amors. "

Arvīds Dinijs Deģis

Vēstules no sālszemes

"tējas smarža izvijas un sagūsta tālīnu trolejbusu švīkstoņu
pirkstgalos pulsē čuksti
tējas biezumi aizmirsti saplaisājušās krūzēs
pāri melnē laika naksnīgais gājums
viss pārvēršas un top citāds"

NESAMĀKSLOTS JŪTĪGUMS. "

Rūta Mežavilka

Salnas nenokosts zieds

"Kura pasaules tauta pieņems mani
Ar manu latgalisko latvieša uzticību?
- Es zinu, es zinu, nāk bezjūtu vara
Un manu sirdsapziņu grib sarūsināt... "

Antons Slišāns /1948 - 2010/

Niedrīšu Vidvuts

Eposs par baltu tautu valdnieku.
Tautas dziesmas un teikas savītas ar autora vārdiem cildeni seniskā izteiksmē.

"Un tagad dziedātājs apdziedāja
Niedrīšu Vidvuta varenos darbus:
Kā jau bērnībā rādīja spēku,
Dīrāja lāci, nosita Ķenti
Un visu pasauli apgrieza apkārt. "

Lautenbachs-Jūsmiņš /1847 - 1928/

Rakstītāja

Viena no visneparastākām grāmatām.
Iespiesta okupētajā Latvijā 1987. gadā.
Evas Mārtužas dzejoļi, – kas gan te neparasts?...
Īstenībā dzejoļus sacerējusi Broņislava Martuževa.
Kā tā?...
Atbilde priekšvārdā.
Dzejoļi krājumā.

Broņislava Martuževa /1924 - 2012/

Es pagāju

"Eņģeli, tu laikam nespēj
Sajust, kā ejot kauli krakšķ
Tu gribētu tīksmināties par kādu
pakauša
līniju
Tu vari stāvēt vai sēdēt blakus lasītājam
Publiskajā bibliotēkā un ļaut viņam
Gremdēties ilūzijās par savu garu
Tas ir tikai pa pusei cilvēciski
Arī pēkšņi uzlēkt uz mājas vai torņa jumta
Par ko sapņo daudzi bērni, tev apnīk
Eņģeli, es taču zinu, tu gribi kartupeļus
Ar biezpienu un siļķi
Tu gribi, lai māte tev uzkliedz
Kad tu laikā nenāc mājās
To pat es gribu. "

Eduards Aivars

Antenu burtnīca

"Piecgadīgā sviedru lāsītē
Nāve un dzīvība
Seksīgi apkampušās
Valsē

-Par ko tu strādāsi ziemā?
-Par tirpām. "

Liāna Langa

Pirms Saulgriežiem

Jauni dzejoļi un dzejoļi no krājumiem "Kas lietu sauks", "Atšķirtā", "Atkala".

"Par mīlestību uzrakstiet, jo bēdu nu jau gana.
Ir katrs laimes brīdis īss, kad tālu tumši zvana."

Rita Gāle

bezesuntu

"dvīņu zvaigznes
kāpās krāso prieku,
rīta pļavā mostas nokritušais smaids,
zāles stiebra sajūsmai nav gala,
debesis tik tuvu - atliek palekties... "

agsti

Deviņi ķēniņi

DAUDZ
ZEIBOTA
DZEJOĻU.

Andris Zeibots

Liepas koks, zalkša asins

Vienkārša izteiksme. Dzeltenais un sarkanais. Daudz zaļā.

"Tik kluss uz mirkli, ka var dzirdēt,
kā pūst un trun.
Un tikai saules smagā elpa
pār visu dun."

Leons Briedis

Dziesmu leja un kalnu gals

"Ansīts brauca, pātadziņu.
Brauca, sauca vanadziņu,
Pēterītis vilcējiņš.
Pēterītis vilka, stiepa,
Vanadziņis brāli čiepa,
Noraudājies kumeliņš.

Anna daiļā puķes šķina,
Mazā māsa skaistas zina,
Balti ziedi ābelei.
Anna gaida preciniekus,
Mazā māsa panāksniekus,
Balti prieki meitenei. "

Fallijs /1877 - 1915/

Notizen im verlassen Flughafen

"As milēi ten, ter kadden men
Etbaudinna prūsiskai bilā*.

"*Ich liebe dich, nur wenn mich
Erwekt die prußische Sprache.
(Prußisch) "

Pēters Brūveris /1957 - 2011/

Dzintara galvaskausi

Dzejoļi 1985 - 1989

"Redzēju sapnī, ka Zviedrija kļuvusi
par sešpadsmito PSRS republiku un
Baltijas jūra no krasta līdz krastam
sāka viļņot sociālistiski.

un aizmiglotajā laika acī
nozibot briežraga žebērklim,
šļakstienam pārraujot tagadnības plēvi
un sudraba vilnīšiem aizirdzot
līdz pat mirušu tautu sakniebtām lūpām..."

Pēters Brūveris /1957 - 2011/

Cik labi knokai!

"Ai, sirreālie simboli!
Ai, saldās vārdu mokas,
Kad izteicieni paslēpjas
Un nedodas vairs rokās!

Bet par to kakliņā košanu
Es izlūdzos atvainošanu,
Tāpat kā par neglīto frāzi
Un izdzerto puķūdens vāzi!"

Hermanis Paukšs

Kurzemes bēgļi Rīgā

LĪDZ ŠIM NEPUBLICĒTA
jaunības dienu poēma (?)
par
Pirmā pasaules kaŗa laiku
Rīgā.
Publikāciju atbalsta
Valsts Kultūrkapitāla fonds.

"es vakarnakt redzēju sapnipa Kurzemi kazaki jājaun kailus trenkāja ļaudisun nagaikas vicināja"

Pēters Brūveris /1957 - 2011/

Dzejoļu kopa, kas tiek pieteikta kā pēdējie dzejoļi

Negribas noticēt, ka Jānis Elsbergs vairs nerakstīs dzejoļus. Bet ja nu tā tomēr notiktu, tad šis izdevums kļūs
ELEKTRONISKS RETUMS.

"Gribas čurāt.
Šai mežā nečurāšu."

Jānis Elsbergs

Mīl mani Dievs

Biezi uztriepts. Un norīvēts ass. Dažādas skaņas. BALTAS ARĪ.

"aukur saukur ausan dhūmā
glēsan glaudan glūdan gēl
dauman lēki drasā dūmā
dzirki dzirki vēlan vēl"

Pēters Brūveris /1957 - 2011/

No pēdējiem dzejoļiem

Visdažādāko iemeslu pēc mēdz nogalināt dzejniekus.

"Kā agrīns mirdzums
uz koka lapas
uz putna spalvas
uz grants un zāles
o visu brīnumu brīnumu diena
kad debesīs zvaigznes un gaisma un mākoņi"

Uldis Leinerts /1936 - 1969/

1987. un 1996. gada dzejoļi

Šī ir pirmā reize, kad varam lasīt nezināmās dzejnieces sacerēto. Apgāds sola bagātīgu atlīdzību tam, kuŗš atsūtīs
VIŅAS ĢĪMETNI.

"...viņas bezsvarā klīstošā roka
rāda vien ēnu ļaudīm
saprotamas zīmes
Un krunciņas acu kaktiņos
Atgādina
Labirintu
Kurā aizklīst
Un vairs neatkārtoties"

Anna N.

Lasāmgabali

1973. gada dzejoļu krājums
TAGAD.

"...garāmgājējs
uzraušas uz šī horizonta
un diedz pa to taisni uz priekšu,
kamēr izgaist kā mežu gali miglā.
Nu, dulli
jau likumus nelasa..."

Aivars Neibarts /1939 - 2001/

Trīs dzejoļi un divas rīmes

Jūs apcietina tāpēc, ka jums patīk franču kultūra. Par to jums piespriež divdesmit piecus ieslodzījuma gadus. Nāves nometnē sarakstītie ir arī jūsu vienīgie dzejoļi.
TULKOTĀJA IEVA LASE /1916 - 2002/

"Mūsu tikšanās brīdis tik dīvains un maigs..."

Ieva Lase /1916 - 2002/

Miglas krogs

Vai latvieši, kas aizklīst pasaulē tagad, raksta dzejoļus?... Pirmais no šī krājuma ir tik satriecoši labs, ka ar to pietiktu visam krājumam. Bet ir vēl sešdesmit citu.

"Kur bijām - Rīgā vai Rojā?
Viss citāds bij - un kā senāk.
No miglas kroga ar ausmu
iznirām Manhetenā."

Gunars Saliņš /1924 - 2010/

Valodas ainava

2004. GADA BALTIJAS ASAMBLEJAS BALVA LITERATŪRĀ - PĒTERAM BRŪVERIM.

Dzejas un atdzejojumi no lietuvjiem, tuviešiem, korejiešiem, turkiem.

"(visdrīzāk to tev ausī iečukstēja Tacits
vai homērs kāds, vai literārā konsultante
no vakar apciemotā bāra.) Zem kājām
žļudz žļudin ļūns, un jūti, tavi sejas panti
sāk atkārtot tā kontinenta kontūrkarti
kas nogrima pirms piedzimis bij Platōns
visaplīk sūneklis kā ōkeanā planktons)."

Pēters Brūveris /1957 - 2011/

Katrs savu dzīvi dzīvo

BĒRNU DZEJAS GRĀMATA.

"Pirmā stāvā dzīvo viens,
kuram garšo ķēves...
Otrā stāvā dzīvo divi,
Kuri vannā audzē...
Trešā stāvā diezgan mazas
Kāpelē pa galdiem...
Ceturtajā četras Lienes,
Visas četras kara..."

Pēters Brūveris /1957 - 2011/

Tagadnes

Dzejnieks var nebaidīties no polītikas. Un arī no nāves. Un var saklausīt nepasakāmo, ja negāž vārdus kā intelektuālu ūdeņu kritumu.
NERODAS LIEKS TROKSNIS.

"Nenoskaņota
noskaņa plūst lappusēm pāri bez apstājas
Diena nakts vai kāda cita algebra,
Liepāja Stokholma vai kāda cita plēve starp mums
un Vienkāršību"

Juris Kronbergs