Bālie tauriņi

Stāsts.

",,Bet kādēļ tu tauriņus zīmē tieši sniegā?
Tie taču nekad nespētu tajā izdzīvot.
Tiem tur arī nav jādzīvo.
Tikai jālido."

Adele Lukaža

Ladirints

Seši stāsti.

"... Sprosts, spoguļi un izmisums spoguļos spoguļojas. Jā – tur vēl ir arī acis, kurās tas mīt. Ir seja, kakls, pleci, rokas un pārējais ķermenis. Bet vai tas maz ir mans?
Tikpat labi tas taču varētu būt pilnīgi svešs.
Varbūt attēli spoguļos nemaz nav atspulgi?
Varbūt es pats esmu to atspulgs?
Varu mežģīt savas smadzenes gan pulksteņa rādītāja virzienā, gan tam pretēji. Varu domāt. Varu nedomāt ..."

Normunds Rudzītis

Divi stāsti

"Viņa gribēja just,
kuņģis – gremot.
Viņa – mīlēt,
viņš – strādāt.
Viņa – attiecības,
viņš – rīcību.
Viņa – vieglu miglas šķidrautu,
viņš – skaidrību. "

Elīze

Veļu laika pastāsti

Viens no retajiem mūsdienu rakstniekiem, kuŗš māk atrast visus nepieciešamos vārdus tajā valodā, kuŗā raksta.
NESAČAKARĒTĀ VALODĀ.

"...jo ir lietas joprojām, ko dažiem laimējas ieraudzīt vairāk un labāk nekā citiem, kaut arī sen ir zudusi robeža starp kapiem pusnaktī un laukiem pusdienas saulē."

Mārtiņš Zelmenis

Stāsts. Kantainais galds

Astoņdesmito gadu beigas. Vēl padvaloda. Vēl dzīvnieku fermas. Bet ne tikai. Latviešu literātūrā sācies jauns posms.
DIVI TEKSTI IZ GRĀMATAS DUKTS.

"Mēs gājām lūgumam pretī,
atgriezām viņu atpakaļ šeit."

Aivars Ozoliņš